Arī pirmsjāņu nedēļā turpinājās diskusija par iespēju pārdēvēt Basteja bulvāri Rīgā Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā. Savukārt, kā zināms, Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks ir rosinājis Meierovica vārdā nosaukt Rīgas lidostu. Kā jūs vērtējat šos variantus, vakar vaicāju Varakļānu pilsētas domes un Ērgļu novada domes priekšsēdētājiem Mārim Justam un Guntaram Velcim.
Jāatstāj lemšanai rīdziniekiem
– Es domāju, ka nekas slikts jau tas nav – nodēvēt ielas ievērojamu cilvēku vārdā, tā tas ir visā pasaulē pieņemts, arī daudzām lidostām ir piešķirti slavenu valstsvīru vārdi. Manuprāt, Zigfrīds Meierovics ir pelnījis, lai viņa vārds tiktu iemūžināts. Bet šajā gadījumā es tiešām neesmu iedziļinājies, kā būtu labāk, vēl jo vairāk tāpēc, ka arī Basteja bulvāra nosaukums ir liecība par nozīmīgu posmu visā Rīgas attīstības vēsturē, – spriež Māris Justs un piebilst: – Te nu rīdziniekiem pašiem jālemj, ja būtu jāizšķiras par Varakļāniem, tad būtu citādi. Mums gan Varakļānos neviena iela nav nodēvēta kāda ievērojama cilvēka vārdā. Bet šī ir viena no iespējām, kā atzīmēt lielu personību ieguldījumu attiecīgās vietas vai valsts vēsturē, taču tam jābūt ļoti pārdomātam lēmumam, jo paši esam piedzīvojuši, kā laika gaitā mainās uzskati un uzstādījumi. Vienīgais gan, ko vajadzētu atcerēties, – cilvēka ieguldījums jau no tā nemainās.
Meierovics ir to pelnījis
– Šajā gadījumā (kā jau vienmēr) ir divas puses. Es saprotu abas un pat īsti nezinu, kāds būtu pareizākais risinājums. Viena ir iemūžināt Meierovica vārdu, otra – Basteja bulvāra nosaukums arī nes vēsturisku liecību, savukārt lidostas nosaukuma maiņa varētu būt saistīta ar lieliem izdevumiem. Bet tas, ka Meierovica vārds būtu jāiedzīvina, arī ir fakts, jo viņš ir Latvijas vēsturē nozīmīgs valstsvīrs, – savu viedokli pauž Guntars Velcis. – Arī pie mums, Ērgļos, vairākas ielas ir nodēvētas izcilu novadnieku vārdos – mums ir Grota, Blaumaņa iela. Tie ir vīri, kas te ir dzīvojuši, radījuši neaizmirstamus mākslas darbus. Jā, jā, mums ir arī Oškalna iela. Un viens tur saskata ļaunos spēkus, cits – vienkārši ošu kalnu, jo nevienā vietā taču nav rakstīts, ka tā ir Otomāra Oškalna iela. Var jau meklēt paralēles un saikni ar nezin ko, vissliktākais gan ir tas, ka mēs gribam regulāri, kā nāk jauna valdība vai jauns vējš pūš, pārtaisīt vēsturi. Es nedomāju, ka tas mūs glābs no pagātnes. Vairāk jāorientējas šodienas strādāšanai un jādomā par nākotni, tad mēs būtu daudz tālāk tikuši.
Autore: BAIBA MIGLONE