Vakar, 15. novembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis parakstīja rīkojumu, ar kuru atzina par spēku zaudējušu savu aicinājumu Jānim Bordānam (JKP) sastādīt Ministru kabinetu. Viedokli par jaunievēlētās 13. Saeimas darba sākumu un pirmo neveiksmīgo jaunās valdības veidošanas mēģinājumu lūdzu izteikt Madonas novada pašvaldības domes deputātu Andreju Ceļapīteru.
Būs jāatrod kopsaucēji
– Saeimai vēl viss darbs priekšā, jo ir ievēlēts tikai prezidijs. Runājot par personālsastāvu, prezidijā, manā skatījumā, ir ievēlēti erudīti, ļoti cienījami deputāti. Tagad galvenais, lai partijas spētu vienoties, sadalītu ietekmes sfēras un ievēlētu gan komisijas, gan to vadītājus, un sāktos pilnvērtīgs darbs. Izskatīšanai Saeimā jau gaida ap 140 likumprojektu, – atzīst Andrejs Ceļapīters. – Arī triju partiju – „Attīstībai/Par!", Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un „Jaunās Vienotības" – lēmums izstāties no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām īpaši nepārsteidz. Cik var noprast, lielākās domstarpības bijušas nevis par veicamajiem darbiem, bet savstarpējā komunikācijā: tieši šī iemesla dēļ sarunas īsti nav arī vedušās. Taču valdība 13. Saeimā ievēlētajām partijām būs jāizveido, cita varianta jau nav. Kaut kā būs jāpaiet cits citam pretī un jāatrod kopsaucēji. Jautājums par to joprojām gan ir atklāts, un varam tikai „kafijas biezumos zīlēt", kāds būs jaunās valdības sastāvs un nākamais premjers.
„KPV LV" ir apvainojusies uz „Attīstībai/Par!" premjera amata kandidātu Arti Pabriku. Tagad droši vien arī Jānis Bordāns būs apvainojies, pie tam, iespējams, uz visām trim partijām, kas atteicās ar viņu turpināt sarunas par jauno valdību, līdz ar to nākamajam Valsts prezidenta nominētajam premjera amata kandidātam izveidot jauno valdību nebūs viegli. Acīmredzot partijām tomēr būtu jātiek pāri savstarpējiem aizvainojumiem. Ņemot vērā, ka uz pirmajām sarunām ar prezidentu devās trīs premjera amata kandidāti, pielietojot izslēgšanas metodi, nav grūti sarēķināt, ka paliek divi – „KPV LV" un „Attīstībai/Par!" kandidāts uz šo amatu.
Ko izvēlēsies prezidents, uzzināsim pēc Latvijas simtgades svētkiem. Valsts prezidenta nominētajam Ministru prezidenta amata kandidātam būs jāmēģina izveidot jauno valdību. Nav gan izslēgti arī neprognozējami pavērsieni, kad uz politiskās skatuves var parādīties vēl kāds spēlētājs, tai skaitā arī bezpartejisks kandidāts uz premjera amatu, kā tas Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir jau piedzīvots, kad par premjeru kļuva Andris Šķēle. Vienīgi toreiz tas notika vēlāk, kad Saeimas vairākuma atbalstu neguva neviens no nominētajiem premjera amata kandidātiem, bet šoreiz jaunās valdības veidošanas process tika pārtraukts, līdz balsojumam parlamentā nemaz nenonākot.
16.11.2018.