Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību veikt strukturālās izmaiņas dažādās jomās. Par to tika spriests arī pirms jaunās pedagogu atalgojuma sistēmas ieviešanas, bet tagad izskatās, ka tā vietā ir notikusi tikai mehāniska slodzes samazināšana. Viedokli, vai, ieviešot jauno sistēmu, ir sasniegts mērķis, lūdzu izteikt Vestienas pagasta pārvaldes vadītāju Artūru Vīli-Bērziņu un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Jāmaina arī sistēma
– Jauno sistēmu līdz galam es vēl īsti neesmu izpratis. Šis modelis novadā sāk tikai iezīmēties, bet šķiet, ka lauku skolās algas ziņā nekādu lielu izmaiņu nebūs. Pedagogiem tiek palielināta slodze, bet par to saņems apmēram tikpat, cik iepriekš. Izskatās, ka ministra K. Šadurska piedāvātajā variantā ir tā, ka ar vienu roku dod, bet ar otru – ņem nost, – atzīst Artūrs Vīle-Bērziņš. – Skolotājiem gan ir iespēja piestrādāt blakus kādā skolā, bet pirmsskolas pedagogiem tādas iespējas nav: viņi ir apdalīti pašā saknē, viņiem jau daudzus gadus atalgojums, kā saka, nav nekāds. Man šķiet, ka vispār nav kaut kas īsti kārtībā mūsu valsts no budžeta finansētās atalgojuma sistēmas izvērtējumā. Ņemot vērā, ka pedagogi ir tie, kas audzina un dod primāro izglītību, bērnus ievada dzīvē, būtu jāmaina ne tikai viņu atalgojuma modelis, bet arī pati izglītības sistēma.
Pietrūkst gribas
– Īstenībā ir tā, ka skolēnu skaits, protams, krītas. Pilsētās varbūt to tā nejūt, bet laukos tas ir diezgan izteikti. Arī Mārcienā skola šogad ir mainījusi statusu, un tika samainīti štati no pamatskolas uz sākumskolu. Protams, mazinās arī slodze skolotājiem, tas nozīmē, ka, neraugoties uz to, ka tiek palielināta samaksa par slodzi, reāli jau viņi nesaņems vairāk, – uzsver Ināra Mālniece. – Laiks rādīs, bet, manuprāt, cerētā efekta nebūs, jo pietrūkst gribas skaidri pateikt, ka pedagogu ir par daudz. K. Šadurskim izsaka daudz pārmetumu, bet neviens tos ar cipariem nav pamatojis. Visa cieņa un gods ilggadējiem skolotājiem par viņu darba mūžu, bet viņi neatbrīvo darbavietas jaunajiem pedagogiem. Jaunie speciālisti taču nenāks uz laukiem strādāt uz nelielu slodzīti un neskraidīs pa vairākām skolām, lai kopā savāktu vismaz vienu slodzi. Turklāt tas ietekmē gan mācību, gan pašu skolotāju darba un atpūtas kvalitāti. To varbūt vēl var pieļaut pārejas periodā, kamēr notiek skolu tīkla optimizācija. Taču, ņemot vērā, ka tuvojas pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanas, politiskos lēmumus būs grūti pieņemt.