15. maijā Saeima īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās amatā apstiprināja līdzšinējo Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docenti Signi Bāliņu, kas vismaz pagaidām nav iestājusies nevienā partijā.
Viedokli, kā vērtē parlamenta izvēli un vai vispār Latvijā ir nepieciešams e-lietu ministra amats, ja tāda nav citās, bagātākās valstīs, lūdzu izteikt Madonas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieci, Murmastienes pašvaldības vadītāju Modru Vilkaušu un Ļaudonas pagasta padomes priekšsēdētāju Līgu Calmāni.
Jāievieš e-paraksts
– Par ministrijām, to darbu mēs nemaz tik daudz nezinām, lai varētu izvērtēt to lietderību. Nesen mēs, studenti, augstskolā veicām aptauju maģistrantu grupā. Kādus valdības vīrus tad pazīstam? Izrādās, vispazīstamākais ir premjers Ivars Godmanis. Vēl daudzi atpazina finanšu ministru, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru un, protams, satiksmes ministru Aināru Šleseru. Savukārt e-lietu ministrija ir viena no tām, par kuru zina vismazāk, – atzīmē Modra Vilkauša. – Arī attiecībā uz e-parakstu varu teikt, ka, piemēram, es to izmantoju reti, bet liela daļa iedzīvotāju droši vien nemaz tā īsti nezina, kas tas ir. Katrā ziņā e-paraksta izmantošana nav kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Līdz ar to e-lietu ministrijai un jaunajai ministrei ir jādarbojas daudz aktīvāk, lai īstenotu valdības noteiktās prioritātes. Pretējā gadījumā varbūt patiešām jāapsver, vai vērts tērēt līdzekļus šīs ministrijas uzturēšanai, ja valstī netiek plaši izmantots e-paraksts.
Ir daudz nezināmā
– Attiecībā uz e-lietām ir daudz nezināmā. Piemēram, mūsu, Ļaudonas, pašvaldībā it kā viss būtu, lai varētu izmantot e-parakstu, bet reāli tas tomēr nenotiek. Ja arī saņemam kādu vēstulīti ar e-parakstu no Latvijas Pašvaldību savienības, tad, godīgi sakot, ne vienmēr spējam to atvērt. Tā ka e-lietu ministrijai, ja jau tāda ir izveidota, būtu jādarbojas daudz aktīvāk, lai e-paraksts funkcionētu, – uzskata Līga Calmāne. – No jaunās e-lietu ministres gribētu sagaidīt vairāk rekomendāciju, stingrāku vadību, stingrākas prasības, lai patiešām e-paraksts, ja jau šāds uzdevums izvirzīts, ienāktu mūsu dzīvē. Es jaunajai ministrei novēlētu aktīvāku sadarbību ar pašvaldībām, lai arī mēs justu, ka tāda ministrija patiešām ir vajadzīga. Savukārt to, ka par ministri kļuvusi zinoša speciāliste, vērtēju pozitīvi. Man tas ir pieņemamāk nekā tad, ja kādā amatā apstiprina valstī pazīstamu politiķi, cilvēku, kas konkrēto jomu nepārzina un tajā jūtas kā āzis, kas iecelts par dārznieku.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA