Pirms Jāņiem, 19. jūnijā, tika atklāta jauna ieguldīšanas iespēja Latvijas iedzīvotājiem – krājobligācijas.
To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij, vienlaikus saņemot arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu. Kā skaidro finanšu ministrs Andris Vilks, salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nebūs atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī valsts šos ieguldījumus garantēs pilnā apjomā. – Kāda, jūsuprāt, būs iedzīvotāju atsaucība? – vakar vaicāju Vestienas un Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājiem Artūram Vīlem-Bērziņam un Ivaram Miķelsonam.
Grūti prognozēt
– Lai arī valsts garantē drošumu, grūti ko prognozēt. Cilvēkiem atmiņā tomēr iespiedusies slikta pieredze ar bankām, sākot no „Bankas Baltija", „Parex" un vēlāk arī „Latvijas Krājbankas", un to ir grūti mainīt, bet noteikti jau pasākums ir labs, un tādējādi būs iespējams arī nedaudz papildināt Valsts kases apgrozāmos līdzekļus. Pieredze ar krājobligācijām jau ir bijusi arī iepriekšējos laikos, – spriež Artūrs Vīle-Bērziņš. – Tomēr, manuprāt, cilvēki, kuriem ir uzkrāta nauda, labprātāk to iegulda, pērkot zemi vai mežus utt. Tas ir tipiski ne tikai latviešiem, bet arī ārzemniekiem, kas vēlas šeit iegādāties zemi. Esmu ar viņiem runājis, un viņi atklāti saka, ka ir izmēģinājušies visādus veidus, kur naudu ieguldīt, taču šo atzīst par vislabāko – viņi ir gatavi pirkt pat izcirstu mežu, ar domu, ka pēc gadiem 10 tas jau būs krietni paaudzies un ieguldītā naudiņa arī „paaugusies".
Tas ir drošs pasākums
– Viss ir atkarīgs no tā, vai cilvēkam šobrīd ir brīva nauda, ar ko rīkoties. Ja kādam pagultē stāv koferis ar krāsainiem papīrīšiem, ko sauc par latiem, viņam būtu jāizmanto šī iespēja un jāiegulda krājobligācijās, jo papīrīši var kļūt nevērtīgāki un labāk ir tos ieguldīt šādā darījumā. Protams, ja inflācija kāpj, tad inflācijas procents vērtību noēd, bet pagultē stāvošus uzkrājumus noēd vēl ātrāk, – savu viedokli pauž Ivars Miķelsons. – Katrā ziņā, no riska faktora raugoties, tas ir drošs darījums, jo ir valsts garantija. Tā nav banka, un droši vien tie, kam līdzekļi atļauj, to arī izmantos. Kas attiecas uz procentiem, cik esmu dzirdējis, bankas jau arī neko daudz vairāk nedod. Protams, ja cilvēks ir noguldījis bankā par labākiem procentiem, diezin vai viņš lauzīs līgumu un ņems ārā.
Autore: BAIBA MIGLONE