Kopš 8. jūlija Valsts prezidenta pienākumus veic A. Bērziņš. Strādāt par viņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos ir piekritis bijušais ģenerālprokurors J. Maizītis. Viedokli izteikt par šādu J. Maizīša lēmumu, vai tas stiprinās jaunievēlētā prezidenta komandu, lūdzu Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Dreimani un Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu.
Nāks par labu
— Bijušais ģenerālprokurors nenoliedzami ir personība, kas lielā daļā sabiedrības vieš uzticību. Iespējams, daļa par šādu J. Maižīša lēmumu ir vīlušies vai pat to nosoda. Taču jebkurā gadījumā jaunievēlētajam prezidentam tas, ka viņa komandu veido tieši tādi cilvēki, drīzāk nāks par labu, — uzsver Ilze Dreimane. — A. Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā pavadīja daudz negatīvu emociju. Taču varbūt spriest par šo cilvēku tomēr būtu jāļauj darbiem. Ja atceramies, arī Zatleram, stājoties amatā, sabiedrībā bija vērojams līdzīgs negatīvisms, arī viņu, iznākot no Saeimas, cilvēki sagaidīja ar plakātiem un „pateicības aploksnēm”. Katrā ziņā jaunievēlētajam prezidentam novēlu vairāk sadzirdēt tautas balsi un pierādīt, ka viņš nav vadāms no kāda politiska spēka vai atsevišķu cilvēku puses, pierādīt, ka pats par sevi ir personība, kas spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus un par tiem atbildēt.
Rūpīgi jāizvērtē
— Profesionāļu piesaiste, manuprāt, ir vērtējama pozitīvi. No malas gan ir grūti spriest, kāpēc J. Maizītis iesaistījās jaunievēlētā prezidenta komandā, jo motivācija publiski jau netiek plaši skaidrota. Izskatās, ka A. Bērziņš pēc ievēlēšanas augstajā amatā pie tā, lai viņa komandā strādātu augstas klases profesionāli, ļoti piedomā, — spriež Andrejs Piekalns. — Cerams, ka viņam savas prezidentūras laikā izdosies iemantot arī tautas uzticību, bet, nākot klajā ar jaunām iniciatīvām, tās tomēr vajadzētu ļoti rūpīgi pārdomāt un izvērtēt. Nupat viņš ir paziņojis par nepieciešamību pāriet uz 11. klašu izglītību. Neviens jau mums nelika ieviest 12. klašu izglītību. Paši vien sadomājām, ka bērniem skolā jāiet no 6 gadiem, tad pārdomājām un skolas gaitas atkal bija jāsāk 7 gadu vecumā, taču 12. klases atstājam, kā rezultātā vidusskolu absolvē 19 un pat 19,5 gadus veci jaunieši. Ja tagad izglītības sistēmā sadomā atkal kaut ko mainīt, vismaz skolās nevajadzētu guldināt mazuļus, kā tas bija, pārejot uz 12. klašu izglītību. Nav jau jāstutē skolas, samazinot bērnu skaitu bērnudārzos, īpaši situācijā, kad mazpilsētās un lauku pagastos bērnudārzu pietiek, to trūkst Rīgā, bet Rīga jau nav visa Latvija.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA