Trešdien LTV1 raidījumā „Krustpunktā", kura tēma šoreiz bija veltīta administratīvi teritoriālajai reformai, raidījuma viesi, kuru vidū bija arī valsts reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, cita starpā pieskārās arī jautājumam par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iespējamu reformēšanu. – Vai jūs atbalstītu izmaiņas nodokļu pārdalē? – vakar vaicāju Lubānas novada un Madonas novada domes priekšsēdētājiem Tālim Saleniekam un Agrim Lungevičam.
Aktuālāk Pierīgai
– Man jau šķiet, ka šis jautājums vairāk attiecas uz Pierīgu, kur iedzīvotāji bieži vien strādā vienā pašvaldībā, bet dzīvo citā, – spriež Tālis Salenieks. – Lai gan arī mums ir šādi piemēri: zemnieku saimniecība „Vilces" ir reģistrēta Madonas novadā, bet reāli visa saimnieciskā darbība notiek mūsu novadā.
Kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokli – katra teritorija ļoti atšķiras. Piemēram, mūsu novada teritorijā ir dabas liegums, un šeit nekad nebūs lielas ražotnes. Nekad teritorijas nebūs viengabalaini vienādas. Tā ka šīs lietas ir jāsabalansē pēc citiem kritērijiem, jo ne jau mūsu pašvaldības vēlme bija izveidot šo Lubāna mitrāju – lielu dabas aizsargājamo teritoriju, kur vispār saimnieciskā darbība ir aizliegta.
Racionālais grauds būtu
– Manuprāt, svarīgas ir divas lietas. Pirmā – kopējā naudas masa, ko saņem pašvaldība, lai veiktu savas funkcijas. Vai tas notiek izlīdzināšanas fonda ietvaros vai kāda cita mehānisma rezultātā. Otrais – sistēma, kas ir šobrīd, kad iedzīvotāja ienākuma nodokli saņem pašvaldība, kurā viņš dzīvo, rezultējas tajā, ka ir ļoti turīga Pierīga, daudz mazāk turīgi lauki ar mazāku iedzīvotāju skaitu, un pašvaldībām tomēr ir pastarpināta motivācija attīstīt uzņēmējdarbību, jo uzņēmējdarbības rādītāju celšana un darbavietas šādā veidā budžetā tieši neatspoguļojas. Tāpēc pārcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vietu, kur viņš strādā, vai arī UIN uz vietu, kur uzņēmums darbojas, – tam būtu racionālais grauds. Pašvaldības būtu daudz motivētākas strādāt ar uzņēmējiem, – uzskata Agris Lungevičs, piebilstot: galvenais – nevajag izjaukt līdzsvaru, lai pašvaldības spētu veikt savas funkcijas budžeta ietvaros. – Lai šādu pārmaiņu iznākumā kaut kur kritiski nekrītas kādas pašvaldības finanšu apjoms, bet kā motivējošs arguments tas būtu labs. Esmu dzirdējis piemērus, ka Pierīgā grib nākt lieli investori un būvēt rūpnīcu, bet pašvaldības saprot, ka tas to budžetus necels, bet būs jāiegulda liels darbs, tāpēc izvēlas investoru neatbalstīt. Vienīgais jautājums ir Rīga, kur jau tā lielais pašvaldības budžets vēl palielinātos un būtu jādomā, kā to līdzsvarot.
02.08.2019.