Viena no būtiskām izmaiņām šajā mācību gadā ir jaunā vērtēšanas sistēma, kas paredz, ka uzlabot vērtējumu skolēni varēs tikai mācību gada beigās, kārtojot kombinēto pārbaudes darbu par visu mācību gada vielu, nevis atkārtoti veicot jebkuru kontroldarbu. Viedokli par veiktajām izmaiņām lūdzu izteikt Kalsnavas pamatskolas direktorei Sarmītei Kukārei-Vorslovai un Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājam Vilnim Špatam.
Daļu izmaiņas satrauc
– Jaunā vērtēšanas sistēma, protams, būs mūsu redzeslokā, strādāsim pie jaunās pieejas pārbaudes darbu vērtēšanā. Taču, manuprāt, jaunā vērtēšanas kārtība nav nekas ārkārtējs, jo mācību gadā bērni veic arī mazos pārbaudes darbus un notiek tā saucamā formatīvā vērtēšana, kad, ja kādam kaut kas nav bijis skaidrs, ir iespēja to noskaidrot, apmeklējot konsultācijas un uzlabojot zināšanas, un strādāt pie tā, lai pārbaudes darba summatīvajā vērtējumā saņemtu vismaz četrinieku, – uzsver Sarmīte Kukāre-Vorslova. – Es gan biju pārsteigta, ka daļa bērnu to ir uztvēruši saasināti, bet, iespējams, ka bērnus varētu ļoti satraukt tas, ka vairs nevarēs labot saņemto atzīmi. Bet mūsu skolā jau darbojas sistēma, kad, ja skolēns ieguvis mazāk par 40 % tā saucamajā formatīvajā darbiņā, tad mēs sakām, ka noteikti ir jānāk uz konsultācijām, jānoskaidro un jāapgūst tas, ko nezina vai nesaprot. Principā jau bērniem summatīvajā vērtējumā nevajadzētu būt nepietiekam vērtējumam, ja vien viņi iepriekš ir ieklausījušies skolotāju rekomendācijās un ir ņēmuši tās vērā.
Ir jābūt individuālai pieejai
– Vispirms jāatzīst, ka no pedagoģijas esmu diezgan tālu. Varbūt tāpēc arī īsti nesaprotu pamatojumu, kāpēc tiek ieviestas šādas pārmaiņas. Protams, būtu jau ļoti skaisti, ja, ieviešot jauno vērtēšanas sistēmu, tiktu sasniegts mērķis, ka visi skolēni mācītos regulāri, nevis tikai pirms pārbaudes darbiem. Taču dzīvē tā nenotiek, – uzsver Vilnis Špats. – Atceroties skolas laiku, es varu teikt, ka biju apzinīgs skolēns, bet, neraugoties uz to, arī man gāja visādi, un es izmantoju iespēju uzlabot saņemto vērtējumu, īpaši priekšmetos, kas tik labi nepadevās vai kuri tika mācīti ar paaugstinātām prasībām jau augstskolas režīmā. Kā, piemēram, Madonas vidussskolā bioloģijas skolotāja Daila Semberga, kas jau tolaik izmantoja testus. Arī es regulāri devos pie skolotājas uz konsultācijām, lai uzlabotu saņemto vērtējumu piecu ballu sistēmā uz četri vai pieci. Bērni jau ir ļoti dažādi, arī tādi, kuriem, lai mācību vielu uztvertu, ir vajadzīgs ilgāks laiks un nepieciešama individuāla pieeja.
11.10.2024.