Valdošās koalīcijas partijas trešdien jau sāka apspriest iespēju atcelt noteiktās obligātās minimālās sociālās iemaksas, vienlaikus no 9% līdz 15% paaugstinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
Pirms tam Saeima, kā esam jau informējuši, bija pieņēmusi lēmumu, ka, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017. gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredzēja darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.
No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas.
Viedokli par iespējamo noteikto obligāto minimālo sociālo iemaksu atcelšanu lūdzu izteikt Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Nevar tā mētāties
– Es īstenībā piekrītu pagājušās piektdienas „Stara" numurā paustajam Cesvaines domes priekšsēdētāja Viļņa Špata viedoklim, ka tā ir sasteigta, nepārdomāta budžeta caurumu lāpīšana. Un tas, ka tagad jau sāk pārdomāt un meklēt citus variantus, neraugoties uz to, ka „kurpe spiež" un termiņi ir iztecējuši, liecina par vieglprātīgu attieksmi gan pret nodokļu politiku, gan pret konkrētā gada budžeta veidošanas procesu. Nevar tā mētāties. Tas zināmā mērā neglaimojošā situācijā nostāda gan valdības vadītāju, gan Saeimu. Arī tas, ka tagad ir jāmeklē izeja no šīs situācijas, visu padara vēl sliktāku, – uzskata Ināra Mālniece. – Uzņēmēju, mikrouzņēmumu īpašnieku sašutums ir saprotams. Viņiem spēles noteikumi jau ir jāzina krietnu laiku iepriekš, jo visi taču plāno nākamo gadu. Arī daudziem cilvēkiem laukos, kuri strādā nepilnu slodzi mikrouzņēmumā, SIA vai pašvaldībā, tas ir izdzīvošanas avots. Protams, pašvaldība no darba nevienu vieglu roku neatbrīvos, bet arī tai būtu jādomā, kā optimizēt štatus, lai palielinātās sociālās iemaksas varētu nomaksāt, līdz ar to kāds bez darba tomēr varētu palikt.
Es arī baidos, ka vienā brīdī tie „ielāpi", kuri budžeta caurumu aizlāpīšanai steigā tiek meklēti jau kuro gadu, paliks par maziem – un ko tad mēs darīsim. Katrā ziņā es esmu ļoti skeptiska gan attiecībā uz nākamā, gan aiznākamā gada budžetu. Neviens jau nav izvērtējis un pat necenšas vērtēt visai nepārprotamus brīdinājumus no Latvijas Bankas vadības puses, ka iespējama kāda finanšu krīze vai krīzīte globālā mērogā un tādā gadījumā Latvija, kā jau tas vēsturiski ierasts, var atkal nokļūt ļoti smagā situācijā. Iespējams, tas ir 25 gadu vieglprātīgas darbības rezultāts.
09.12.2016.