Otrdien valdība vienojās, ka ar „Covid-19" pandēmijas mazināšanu saistītie ierobežojumi valstī būs spēkā līdz 7. februārim. Savukārt epidemiologs J. Perevoščikovs paziņoja, ka par visu veikalu atvēršanu varētu domāt, ja ar „Covid-19" dienā nesaslimtu vairāk par 270 cilvēkiem. Viedokli par noteikto ierobežojumu pagarināšanu lūdzu izteikt Liezēres un Vestienas pagasta pārvalžu vadītāju Artūru Vāveri un Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāju Agitu Opincāni.
Jābūt piesardzīgākiem
– Grūti pateikt, vai noteiktie ierobežojumi ir vienādi aktuāli visā valsts teritorijā un vai laukos ir kādas īpašas atšķirības, bet tas, ka valdība nolēma pagarināt ar „Covid-9" pandēmijas mazināšanu saistītos ierobežojumus, ir ļoti pareizi, – atzīst Artūrs Vāvere. – Arī situācija Liezērē un Vestienā rāda, ka šie saslimšanas gadījumi ir, tai skaitā smagās formās, līdz ar to mums visiem jābūt piesardzīgākiem. Šie ierobežojumi to arī uzliek kā pienākumu, jo līdz tam daļai bija radies priekšstats, ka tas ir kaut kur tālu, kaut kur prom un neskar. Noteiktie ierobežojumi arī vairāk liek pie tā piedomāt, ir jāsaprot, ka tas ir ļoti nopietni un visi piesardzības pasākumi katram noteikti ir jāievēro.
Vēl jāpaciešas
– Vēl jau noteikti visiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem, vēl nekas tik ļoti nemazinās, lai noteiktos ierobežojumus varētu atcelt. Statistika ir ļoti satraucoša, un tie skaitļi joprojām ir drūmi, lai saprastu, ka jāpiesargājas, – uzsver Agita Opincāne. – Arī attiecībā uz visu veikalu atvēršanu – tas vēl ir pāragri, un tur neko nevar darīt. Maizīti taču dabūjam, tāpat sērkociņus, cukuriņu, sālīti un citas lietas, bez kā ikdienā neiztikt. Tā pulcēšanās tomēr parāda, ka esam neuzmanīgi un vīruss, kas ir ļoti nekaunīgs un viltīgs, šo situāciju izmanto, jo, kā atzina viens no dakteriem, šim vīrusam, lai izdzīvotu, nepieciešams cilvēks, līdz ar to visiem ir ļoti jāuzmanās. Protams, sadzīvot ar ierobežojumiem, kad esam raduši satikties, ir grūti, īpaši jaunajai paaudzei, kas savā starpā vairs nevar tā komunicēt, rosīties kā agrāk, kalt plānus un sapņot. Jaunībai tas jau ir visraksturīgāk. Savukārt mēs, cilvēki gados, varam pasēdēt klubkrēslā, palasīt avīzi, žurnālu vai labu grāmatu. Katrā ziņā mums visiem ir vēl jāpaciešas un ierobežojumi jāievēro, taču ejam ārā, slēpojam, slidojam – baudām ziemu, kas šogad ir tik pasakaini skaista, gaidām pavasari, kad, cerams, varēsim atkal tikties, sēt dārzus, stādīt kartupeļus, svinēt Lieldienas un darboties kopīgi.
22.01.2021.