Valdības komiteja ir atbalstījusi jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepciju. Viedokli par iecerēto Latvijas Radio un LTV apvienošanu lūdzu izteikt Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Modru Vilkaušu un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Vēl jāskaidro
– Jācer, ka iecerētā reorganizācija ir pārdomāta un ilgtermiņā zaudējumus nenesīs ne radio, ne televīzijai, ne valstij, ne sabiedrībai. Pagaidām pilnīgas skaidrības, kāpēc iecerēta šāda reforma, kāds no tās būs labums, gan nav, tas vēl plaši jāskaidro sabiedrībai, – uzskata Modra Vilkauša. – Iespējams, ka plašsaziņas līdzekļus, no kuriem viens ir uztverams tikai ar ausīm, bet otrs – ar ausīm un acīm, varētu arī apvienot, bet šādam lēmumam ir jābūt ļoti pārdomātam, lai nesanāktu tā, ka vispirms dara, pēc tam domā, līdzīgi kā ar pašvaldību apvienošanu.
Jautāta, ko vairāk skatās vai klausās, Varakļānu novada pašvaldības vadītāja atzīst, ka tas ir radio.
– Radio var klausīties, arī braucot mašīnā. Parasti ir ieslēgta Latvijas Radio 1. programma, Latgales radio vai SWH. Reizēm paklausos arī Radio 2. Taču tur pārsvarā skan mūzika, bet man labāk patīk, ja radio uzsvars ir likts uz jaunumu izklāstu, interesantiem un aktuāliem raidījumiem, par dažādām problēmām. No rīta vispirms ieslēdzu radio. Savukārt TV, īpaši vasarā, sanāk paskatīties diezgan maz – galvenokārt ziņas. Tagad gan sekoju pašvaldību vēlēšanām veltītajām diskusijām televīzijā „Novadi izvēlas", – atzīmē Modra Vilkauša.
Strīdīga koncepcija
– Es domāju, ka tā ir strīdīga koncepcija. Viens no pretargumentiem, vērtējot izstrādāto koncepciju no saimnieciskā viedokļa, ir lielās apvienošanās izmaksas, kas nav mazsvarīgi parādos nokļuvušajai valstij un arī būtu jāņem vērā. Protams, radio klausītāju un televīzijas skatītāju auditorija ir maza, bet droši vien vienu mediju ir vieglāk ietekmēt nekā divus, – atzīst Ināra Mālniece. – Latvijas Televīzijā pēdējos gados, manuprāt, ir ļoti kritusies raidījumu kvalitāte, no tās uz komerctelevīzijām ir aizgājuši labi žurnālisti, un arī tas par kaut ko liecina. Es neesmu pārliecināta, ka, izveidojot vienotu sabiedrisko elektronisko mediju, situācija uzlabosies. Latvijas Televīziju neskatos, mani neapmierina ziņu pasniegšanas veids un, kā jau teicu, raidījumu kvalitāte. Es cenšos pasargāt sevi no negācijām, kuru jau tā dzīvē netrūkst, lai vēl katru vakaru kā piekalta sēdētu un skatītos „Panorāmu" un uzsūktu sevī sliktās ziņas. Savukārt Latvijas Radio ir raidījumi, kā, piemēram, pusdienu diskusijas, praktiskie raidījumi un daži citi, kurus ir vērts paklausīties, bet arī Latvijas Radio pilnībā nav pasargāts no ideoloģijas.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA