Izglītības un zinātnes ministrija pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU). RPIVA ir astoņas filiāles dažādos Latvijas reģionos, tai skaitā Madonā. Viedokli par iecerētajām pārmaiņām lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Svarīga reģionālā pieejamība
– Gribētos domāt, ka, apvienojot augstskolas un resursus, tiks arī celta kvalitāte. Vēl jo vairāk tāpēc, ka LU izglītības kvalitātes standarts ir ļoti augsts. Viss jau ir atkarīgs no turpmākajiem soļiem, vai, pievienojot RPIVA universitātei, tiks saglabāts reģionālais tīklojums, – uzsver Agris Lungevičs. – Tas ir izšķirīgi, vai tiks apvienoti tikai administratīvie resursi un šis pakalpojums arī turpmāk būs pieejams reģionos jau zem apvienotā statusa. Tādā gadījumā tas būtu liels ieguvums, jo celtos izglītības kvalitāte un tā sasniegtu LU līmeni. Taču, ja notiek centralizācija, tad tas ir veiksmes stāsts Rīgai, bet novadi kārtējo reizi paliks apdalīto lomā. Reģionālā pieejamība tomēr ir ļoti svarīga. Ja RPIVA tiktu pārveidota kā LU filiāle reģionos, tas varētu dot papildu studentus novados, jo iespēja iegūt LU diplomu, kam ir cits skanējums, būtu ļoti vilinoša studentiem reģionos.
Augstskolu par daudz
– Es nezinu, vai konkrētajai augstskolai tas ir labākais reorganizācijas veids, bet skaidrs, ka Latvijā augstskolu ir par daudz. Taču, kā nupat radio atzina bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, kaut ko mainīt būs ļoti grūti, – akcentē Vilnis Špats. – Pretestība būs liela. Rektoriem tik tiešām ir ļoti lielas algas, stipra aizmugure, un bloķēšanās tik liela, ka neviens neko nevar izdarīt, lai izglītības sistēmu sakārtotu. Turklāt nav arī kvalitātes. Ja studentam, kā dzird, dažā labā augstskolā uz lekcijām ir jāiet tikai reizi dienā, tad par kādām zināšanām var vispār runāt? Kad savulaik mēs studējām, mums nodarbības notika katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram, ar praktiskajiem darbiem un izbraukuma semināriem. Protams, Latvijā ir augstskolas, kur notiek ļoti nopietns studiju process. Katrā ziņā tas, ka grib sakārtot sistēmu, ir pareizi. Savulaik jau Ķīlis ķērās gan pie vidējā, gan augstākā izglītības posma, bet tas viņam maksāja karjeras beigas. Arī tagad, ja atrastos cilvēki, kuri iestātos par reformām un tās novestu līdz galam, būtu jārēķinās, ka viņiem pēc tam vajadzēs noiet no politiskās skatuves.
06.01.2017.