Labklājības ministrija nākamajā gadā plāno palielināt ģimenes valsts pabalstu par ceturto un nākamajiem bērniem no 34,14 eiro līdz 50 eiro mēnesī. Viedokli par šo ieceri lūdzu izteikt Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Vinetu Lamberti un Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Jankovski.
Sākot ar pirmo bērnu
– Es domāju, ka pabalstu vajadzētu palielināt, sākot ar pirmo bērnu, jo ģimenes valsts pabalsts Latvijā jau vispār ir mazs. Bet, protams, arī šāds nodoms priecē un ir vērtējams pozitīvi. Taču, zinot bērnu vajadzības, iecerētais pabalsta apmērs nav liela nauda. Turklāt, ja ģimene audzina vienu bērnu, vai tāpēc viņam vajag mazāk nekā tad, kad ir trīs, četri vai vairāk bērnu? Pabalsta palielinājums līdz 50 eiro, manuprāt, situāciju neizmainīs, tas nebūs izšķirošs faktors, lai cilvēki pieņemtu lēmumu par ceturtā bērniņa dzimšanu, – uzskata Vineta Lamberte. – Protams, paldies ir jāsaka arī Madonas novada pašvaldībai, kas ir pretimnākoša ģimenēm ar bērniem, – apmaksā pusdienas, ceļa izdevumus skolēniem utt. Iespējams, pabalstus nedaudz varētu diferencēt, bet man vienmēr licies dīvaini, kāpēc, piemēram, dvīņiem vienam pabalsts, ko saņems no valsts, būs mazāks, nekā dažas minūtes vēlāk dzimušajam brālim vai māsai.
Atbalsts jāpalielina
– Salīdzinot ar citām ES valstīm, pabalsts ģimenēm Latvijā ir ļoti mazs, un arī tas veicina jauno ģimeņu aizplūšanu uz ārvalstīm. Tas būtu tikai normāli, ja valsts vairāk atbalstītu ne tikai ceturto un nākamo bērnu nākšanu pasaulē, bet arī pirmo, otro un trešo bērnu. Visi bērni taču ir vienādi labi, un arī vajadzības ir vienādi lielas, – līdzīgu viedokli pauž Andrejs Jankovskis. – Šai ziņā arī mūsu ģimenei ir interesanta pieredze, kad, piedzimstot dvīņiem, bijām izbrīnīti, kāpēc valsts piešķirtie pabalsti abiem bērniem atšķiras. Katrā ziņā valsts ģimeņu atbalsta politikai vajadzētu būt pārdomātākai. Arī atšķirībai attiecībā uz „māmiņu algu" līdz bērna gada un pusotra gada vecumam nevajadzētu būt tik lielai. Sasniedzot gada vecumu, pabalsta apmērs strauji apraujas. Tad jau labāk mazāk varētu maksāt līdz gada vecumam, lai to nevajadzētu tik ļoti samazināt līdz pusotram gadam un šis pārejas periods nebūtu tik sāpīgs. Bet, protams, ir jāpriecājas par katru valsts sniegto atbalstu. Kad mēs augām, mūsu vecākiem taču neko nemaksāja, bet tagad mēs esam ES, kur bērniem tiek sniegts liels atbalsts, un tas pozitīvi atsaucas uz demogrāfisko situāciju.