Gadi iet, bet grupa „Čikāgas piecīši'' tautas atmiņā ir tikpat dzīva kā pirms daudziem gadu desmitiem, kad tās dziedātās dziesmas varēja klausīties tikai „pagrīdē" ierakstītajās magnetofona lentēs, tikpat dzīva kā trešās Atmodas laikos, kad leģendārā grupa pirmoreiz uzstājās ar koncertu Latvijā – Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē.
Un nu atkal „Čikāgas piecīši" ir Latvijā, bet aizvakar, 20. novembrī, koncerts notika arī pārpildītajā Madonas pilsētas kultūras namā. Ko jums nozīmē „Čikāgas piecīši'', vakar, dienu pēc atkalredzēšanās ar šo tautas atmiņā tik paliekošo grupu, jautāju Aronas pašvaldības vadītājam Andrejam Piekalnam un Lubānas novada domes priekšsēdētāja vietniekam Vilnim Strautiņam.
Uz „Čikāgas piecīšiem"nevar neiet
– Jā, es biju to vidū, kas redzēja „Čikāgas piecīšu" koncertu Madonā. Man koncerts patika, kaut gan emocijas Atmodas gados, apmeklējot šīs grupas koncertu Madonas estrādē, bija lielākas. Taču atkalredzēšanās bija ļoti jauka, dziesmas tika dziedātas no sirds, un daudzas no tām, nerimstot skatītāju vētrainiem aplausiem, tika arī atkārtotas, – uzsver Aronas pašvaldības vadītājs Andrejs Piekalns. – Daudzas dziesmas, neraugoties uz to, ka tās ir labi zināmas, gribas klausīties vēl un vēl, it īpaši, ja ir tāda iespēja tās dzirdēt oriģinālajā izpildījumā, ja koncerts notiek tepat mūsu rajonā. Domāju, uz „Čikāgas piecīšiem" jau nemaz nevar neiet. Kā nekā viņus daudzi vēl atceras no tiem laikiem, kad šīs dziesmas klausīties bija aizliegts un to varēja darīt, kā saka, tikai aiz slēgtām durvīm.
Gandrīz tādi paši
– Man, tāpat kā daudziem citiem latviešiem, „Čikāgas piecīši" nozīmē ļoti daudz. Pie tam viņu dziedātās dziesmas ne tikai klausījos tad, kad tas nebija atļauts, bet tās arī spēlējām un aktīva muzikanta gados par „Čikāgas piecīšu" gabaliem ballēs gandrīz dabūjām trūkties no Valsts drošības komitejas – tik tikko izsprukām sveikā, – atceras Lubānas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Strautiņš. – Kad grupa 1989. gadā pirmoreiz ieradās Latvijā, arī es devos uz koncertu Rīgā. Apmeklēju arī viņu koncertu Madonas estrādē, bet koncertu tagadējā izpildījumā redzēju televīzijā. „Čikāgas piecīšiem" var teikt tikai paldies par to, ka viņi ir gandrīz tādi paši, un savās dziesmās ir spējuši saglabāt tikai sev raksturīgo izpildījuma manieri, ļoti labi pārzina mūsu valsts politikas virtuvi un vēl ar tādu humoru „uz zoba" var pavilkt mūsu valdību.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA