Valsts prezidents A.Bērziņš iesniedzis Saeimā grozījumu projektu likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", kas paredz atteikšanos no valsts dzīvokļa piešķiršanas un luksusa klases limuzīna iegādes un nomas nākamajām bijušajām valsts pirmajām personām. Viedokli par ierosinātajām sociālo garantiju izmaiņām lūdzu izteikt Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Jāizrāda cieņa, bet…
– Nav šaubu, ka pret bijušajiem valsts prezidentiem ir jāizrāda cieņa un jānodrošina viņiem arī sociālās garantijas. Ir jārēķinās, ka prezidenta amats cilvēkam uzliek sava veida zīmogu un pēc prezidentūras beigām viņam diez vai ir iespējams atgriezties iepriekšējā darbavietā. Prezidents tomēr ir katras valsts simbols, – uzskata Vilnis Špats. – Bet, no otras puses, pašreizējās sociālās garantijas bijušajām valsts pirmajām personām attiecībā uz luksusa mašīnām un dažām citām lietām ir pārspīlētas, it īpaši ņemot vērā, kādā ekonomiskajā situācijā atrodamies un kādos apstākļos dzīvo lielākā tautas daļa. Tā ka Valsts prezidenta A. Bērziņa iniciatīva ir atbalstāma un viņa priekšlikumi – diskusiju vērti. Es domāju, ka bijušajiem prezidentiem darba turpināšanai pēc prezidentūras beigām valsts varētu nodrošināt sekretāru, transportlīdzekli, arī dzīvokli, bet ne jau vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā, un arī ne luksusa limuzīnu.
Jābūt samērīgām
– Priekšlikumu par atteikšanos no luksusa klases limuzīna iegādes es pilnīgi atbalstu, jo diez vai tas ir nepieciešams valsts bijušajām pirmajām personām, ja reizēm ar tādu pat nebrauc esošais Valsts prezidents un Ministru prezidents. Pārvietošanās līdzeklis viņiem, protams, ir vajadzīgs, bet tā iegādi drīzāk varētu piesaistīt valsts pārvaldes iestādes amatpersonu noteiktajiem limitiem, – uzsver Andris Simtnieks. – Apspriešanas vērts ir arī A. Bērziņa ierosinājums palielināt ikmēneša pensiju, lai bijušie prezidenti paši varētu izvēlēties, kādu dzīvokli, cik plašus apartamentus īrēt vai pirkt, iegādes vai ikmēneša nomas maksu sedzot no saviem personīgajiem līdzekļiem. Līdzšinējās sociālās garantijas krasi izceļas uz pārējo Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa fona. Runa jau nav par to, vai bijušajiem prezidentiem vispār ir nepieciešams noteikt sociālās garantijas, bet gan par to, lai tās būtu samērīgas un Latvijas situācijai atbilstošas.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA