Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājuši jau gandrīz četri gadi, taču Latvijas publiskās bibliotēkas aizvien iegādājas grāmatas, kas izdotas Krievijā un Baltkrievijā. Lai arī kopš kara sākuma bibliotēkās pakāpeniski samazinājies jaunāko Krievijā drukāto darbu skaits, to iegāde aizvien notiek, un ne visas bibliotēkas ir gatavas atsaukties aicinājumam nepirkt grāmatas no agresorvalstīm. Viedokli par šo jautājumu lūdzu izteikt Madonas novada bibliotēkas Resursu un datu pārvaldības nodaļas vadītājai Laurai Veckalniņai un Liezēres pagasta bibliotēkas vadītājai Dacei Madalānei.
Piedāvājums ir neliels
– 2025. gadā tiek atjaunota Madonas novada bibliotēkas un tās struktūrvienību krājuma attīstības politika 2025.-2031. gadam. Tajā iekļauts punkts, ka „bibliotēkās netiek komplektēta naidu kurinoša, diskriminējoša, neslavu ceļoša vai pornogrāfiska satura literatūra, kā arī literatūra, kas izdota agresorvalstīs". Tas nozīmē, ka mēs drīkstam iepirkt grāmatas krievu valodā, taču ierobežojums attiecas uz izdevumiem, kas izdoti agresorvalstu izdevniecībās, – skaidro Laura Veckalniņa. – Grāmatas krievu valodā joprojām ir mūsu krājumā, un tās netiek izslēgtas, jo mūsu lasītāji ir arī krievvalodīgie. Tomēr jāsaka, ka Latvijas izdevniecību piedāvājums krievu valodā ir salīdzinoši neliels, tāpēc iepirkto grāmatu skaits tajā ir samazinājies.
Spēj izvērtēt saturu
– Teikšu atklāti – mums nav nemaz daudz grāmatu no šīm valstīm. Pierobežā, kur dzīvo vairāk cittautiešu, varbūt ir citādāk, bet mums, dzīvojot Vidzemes vidū, nav liels pieprasījums pēc šo valstu grāmatām, – teic Dace Madalāne. – Mums pietiek citu ārvalstu autoru un pašmāju autoru darbu. Ja grāmatās nav atspoguļota klaja propaganda, ja tas ir dzīves stāsts vai agrāko laiku apraksts, tad arī nebūtu tik traki. Vēsture ir bijusi, agrākie laiki ir bijuši, nekas tos nevar izdzēst vai mainīt, un katrs cilvēks arī tos atceras tādus, kādus piedzīvojis. Ikviens lasītājs spēj izvērtēt, kāds ir konkrētās grāmatas saturs, un ja jūt, ka tas paliek pārāk politisks, tad arī nelasīs. Turklāt bibliotēkā „ienāk" arī ukraiņu rakstnieku darbi, un pat gadās, ka autori, kurus sākumā uzskatījām par krieviem, patiesībā izrādās ukraiņi.
28.11.2025.