Šonedēļ, 4. augustā, Latvijas Pašvaldību savienības valde tikās ar labklājības ministri Ramonu Petraviču, lai pārrunātu Labklājības ministrijas izstrādāto piedāvājumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei par garantētā minimālā ienākuma līmeni un apspriestu jautājumus saistībā ar trūcīgas personas ienākumu līmeni un mājokļa izdevumu pabalsta aprēķināšanu.
Vienā no ministrijas sagatavotajiem variantiem GMI piedāvātā summa no 2021. gada varētu būt 109 eiro, otrā variantā – 164 tagadējo 64 eiro vietā. – Kā jūs vērtējat šādu ierosinājumu, un kā tas atsauksies uz pašvaldības budžetu? – vakar vaicāju Varakļānu novada domes priekšsēdētājam Mārim Justam un Cesvaines novada pašvaldības vadītājam Vilnim Špatam.
Tas tāpat ir par maz
– To, ko likums uzliek, to arī darīsim, bet jebkurā gadījumā gan vienā, gan otrā variantā GMI piedāvātā summa ir par mazu, lai cilvēks izdzīvotu pēc mūsu iztikas ce-
nām – paēstu, nopirktu apģērbu, nemaz nerunājot par pārējām vajadzībām, – atzīst Māris Justs.
– Es domāju, ka drīzāk ir jāpārskata iedzīvotāju ienākuma veidi un iespējas gūt šos ienākumus, nepretendējot uz pabalstiem. Jājautā, vai tiešām cilvēkam nav iespējams sev iztiku nodrošināt citādā veidā, ne ar GMI palīdzību. Runājot par finansējumu – pašvaldība viena bez valsts līdzfinansējuma arī šos 109 eiro nav spējīga nodrošināt. Lai gan, no otras puses, valsts un pašvaldība – tie tāpat ir budžeta līdzekļi, vai nu tos novirza pa taisno, vai caur pašvaldību. Tas ir atkarīgs no politikas un līdzekļu sadalījuma.
Nepieciešama līdzdarbošanās
– Tas salīdzinoši ir liels kāpums – vienā variantā vairāk nekā pusotru reizi, otrā – vēl vairāk, – spriež Vilnis Špats. – Protams, cilvēkam izdzīvošanai tā nav liela summa, bet bieži vien jau viņš nelegāli kaut kur piestrādā. Mums Cesvainē nav daudz GMI saņēmēju, un novada sociālais dienests stingri skatās uz piešķiršanas kārtību, tāpat, ja tas ir iespējams un cilvēka veselība ļauj, prasa līdzdarbošanos, jo arī pēc maniem uzskatiem nevienam jau tā par pliku velti neko maksāt nevajadzētu, naudas budžetā ir tik, cik ir, un kādam jau tā nauda ir jānopelna. Un ja tam cilvēkam sāk kaut ko prasīt pretim, bieži vien šo pabalsta saņēmēju paliek mazāk. Pabalstu izmaksai ir jābūt mērķētai, lai to saņemtu tā sabiedrības daļa, kura patiesi nekādā veidā nevar un nespēj sev nodrošināt iztikas līdzekļus.
Domājot par finansējumu, es uzskatu, ja valsts kaut ko nosaka, tad vajadzētu arī uzņemties līdztekus domāt par finansējumu, kaut vai 50 procentus, bet nevis to atstāt tikai uz pašvaldības pleciem – mēs nolēmām, nu tad jūs gudrojiet, kā samaksāt.
07.08.2020.