Ģimenes ārstu streiks joprojām turpinās. Turpat jau divas nedēļas notiek arī sarunas ar valdību, veselības ministri, bet kompromiss visās prasībās nav panākts, un izskatās, ka diez vai tas notiks. Puses nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, bet ir vienošanās par visām pārējām ģimenes ārstu prasībām. Kā uzskata valdība un veselības ministre, nevar atbalstīt kapitācijas naudas palielināšanu situācijā, kad jārunā par atalgojuma pieaugumu visai nozarei. Piemēram, atalgojuma pieauguma nodrošināšanā jau no nākamā gada tiks ieguldīti 80 miljoni eiro, kas, protams, ir pietiekami liela summa.
Viedokli par ģimenes ārstu izvēlēto protesta formu lūdzu izteikt Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Dreimani un Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču.
Sarunu ceļā
– Tas ir sarežģīts jautājums, bet šobrīd es vairāk sliecos piekrist valdības izteiktajiem argumentiem. Par to, lai sakārtotu veselības sistēmu kopumā un palielinātu tai finansējumu, tiek gan domāts, gan arī strādāts šai virzienā, – uzsver Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane. – Diez vai tas būtu pareizi vienus izcelt īpaši. Naudas budžetā taču ir tik, cik ir. Tas nozīmētu atņemt vieniem, lai pieliktu otriem. Tad jau jājautā, kurš šajā situācijā, kad ģimenes ārsti iestājas tādā principiālā pozīcijā, būs ieguvējs. Protams, par savām tiesībām un to, lai finansiālā situācija ģimenes ārstu prakses vietās uzlabotos, ir jāiestājas, bet tas ir jācenšas panākt sarunās ar valdību un jābeidz n-tos cilvēkus turēt par tādiem kā ķīlniekiem.
Rada neizpratni
– Vienmēr esmu bijis mediķu pusē un atbalstījis to, ka par savām tiesībām ir jācīnās, turklāt tam visam apakšā ir pakalpojums, ko saņem cilvēks, un pakalpojuma kvalitāte, kas ir atkarīga arī no piešķirtā finansējuma. – akcentē Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Taču šajā gadījumā neizpratni rada tieši pieteiktais beztermiņa streiks, jo, tam ieilgstot, ļoti daudziem iespēja saņemt nepieciešamos pakalpojumus būs apgrūtināta. Kaut kādā mērā to mazina lokālās slimnīcas, tai skaitā arī Madonas slimnīcas, kas nodrošina pamatpakalpojumus, bet tas ne tuvu nav tas, kas iedzīvotājiem nepieciešams ilgtermiņā.
Es pieļauju, ka šāds streiks, lai paustu savu attieksmi un saasinātu valdības un visas sabiedrība uzmanību, varētu vēl būt vienu vai divas dienas, bet ne bezgalīgi. Katrā ziņā beztermiņa streiks tādā nozarē kā medicīna mani mulsina, es to uztveru ar dalītām jūtām. Risinājums samilzušajām problēmām jāmeklē, tiekoties ar valdību un vienojoties par kompromisu visās izvirzītajās prasībās.
14.07.2017.