Apritējis gads, kopš Latvija 2014. gada 1. janvārī kļuva par 18. eirozonas valsti. Kā liecina socioloģisko aptauju dati, lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir pieraduši pie jaunās valūtas. Viedokli, vai var piekrist šādam secinājumam vai tomēr pāreja uz eiro ir sagādājusi problēmas, lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču un Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Pareizs solis
– Eiro ieviešana bija pareizs solis, un es jau no paša sākuma uz to skatījos politiskā griezumā, proti, jo vairāk mēs iesaistīsimies Rietumu sabiedrībā, tajā skaitā monetārajā politikā, jo drošāk savā valstī varēsim justies. Arī ekonomiski mēs esam ieguvēji, – uzskata Agris Lungevičs.
– Pāreja uz eiro problēmas neradīja, tā notika korekti. Arī preču cenas, pareizinot ar 0,70, katrs varēja itin viegli salīdzināt; tāpat sūdzības no iedzīvotājiem par kādiem sarežģījumiem netika saņemtas. Drīzāk cilvēkiem psiholoģiski grūtāk bija pieņemt jauno valūtu, daļā bija vērojama tāda kā neticība, vai tā maz ir īsta nauda. Bet ļoti daudz paveica bankas, lai eiro Latvijā tiktu veiksmīgi ieviests, kā arī palielināja iespējas veikt bezskaidras naudas norēķinus. Manuprāt, sabiedrība pāreju uz eiro kopumā uzņēma pat vieglāk, nekā pirms tam šķita. Eiroskepticisms diezgan ātri noplaka, un pēc EP vēlēšanām jūnijā šis jautājums no dienaskārtības tika noņemts arī politiskajā līmenī.
Noritējusi veiksmīgi
– Pāreja uz eiro ir noritējusi veiksmīgi, bet pats sākums, kamēr tika aprasts ar jaunajām cenām, gan nebija vienkāršs, taču ar laiku viss iegāja savās sliedēs. Bija jāpārvar psiholoģiskā barjera, jo žēl taču bija šķirties no mūsu skaistās naudas, mūsu latiņa, mūsu nacionālā simbola un stabilās valūtas, – uzsver Andris Simtnieks. – Taču, no otras puses, ja jau esam ES, veikt norēķinus, protams, ir ērtāk, ja ir vienota valūta. Dodoties uz citām valstīm, vairs nav jāmaina lati, un arī cenas var viegli salīdzināt. Pāreja uz eiro noteikti ir atvieglojusi uzņēmējdarbību, nav jāveic valūtas konvertācija, vieglāk slēgt līgumus utt. Arī iedzīvotāji nav sūdzējušies, ka būtu izjutuši skaidras naudas trūkumu eiro, kaut gan Sarkaņu pagastā nav bankomātu, bet ar karti vismaz vienā veikalā var norēķināties, un arī Madona nav pārāk tālu. Pagastā dzīvo diezgan daudz pensionāru, un lielai daļai pensija tiek piegādāta mājās. Drīzāk ir jāpiestrādā pie tā, lai vairāk iedzīvotāju izmantotu internetbanku.