Vakar ar dažādiem pasākumiem Rīgā un citās Latvijas pilsētās tika atzīmēta „Draudzīgā aicinājuma diena", ko pirms 76 gadiem iedibināja Kārlis Ulmanis, aicinot ziedot skolām grāmatas, mākslas priekšmetus un naudas līdzekļus. Viedokli par K. Ulmaņa iedibināto tradīciju dāvināt skolām grāmatas, kas Latvijā tika atjaunota 1993. gadā, lūdzu izteikt Ērgļu novada Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāju Agitu Opincāni un Madonas novada Ošupes pagasta pārvaldes vadītāju Aigaru Šķēlu.
Esam dāvinājuši
– Tradīcija dāvināt skolām grāmatas noteikti ir jāatbalsta. Katrā ziņā Kārlis Ulmanis savulaik ir iedibinājis labu tradīciju, kas būtu jāturpina, jo tā ir laba iespēja gan atcerēties savu skolu, gan dāvināt grāmatas. Savulaik, kad vēl nebija slēgta Jumurdas pamatskola, arī mēs dāvinājām grāmatas dzimtajai skolai. Pagasta iedzīvotāji bibliotēku dienās tās ir dāvinājuši arī savai bibliotēkai, bet pēdējos gados, kad bērni pārsvarā mācās Ērgļu vidusskolā, to gan neesam darījuši, – uzsver Agita Opincāne. – Taču par to acīmredzot ir jāpadomā, jo tā ir atbalstāma lieta. Dalīties ar kādu pati par sevi ir laba īpašība, turklāt jāņem vērā, ka grāmatas samērā ātri nolietojas, jauniešiem vajadzīga ne tikai jaunākā literatūra, viņiem noder arī senāko gadu izdevumi, kuri joprojām skolās ir ieteicamās literatūras sarakstā. Katrs mājās var pārskatīt grāmatu plauktus, varbūt kāda grāmata ir pat vairākos eksemplāros, varbūt kāds izdevums pašam vairs nav vajadzīgs, taču tas, iespējams, lieti noderētu skolu jauniešiem.
Tradīcija jāturpina
– Mana attieksme pret Kārļa Ulmaņa iedibināto tradīciju ir pozitīva, tikai diemžēl jāatzīst, ka „Draudzīgā aicinājuma diena" ar plašiem pasākumiem mūsu pusē nenotiek. Katru gadu skolai mācību grāmatu un literatūras iegādei tiek piešķirti minimāli līdzekļi. Tā jau nav, ka skolā nebūtu grāmatu, drīzāk trūkst specifiskāku izdevumu, – atzīst Aigars Šķēls. – Jo vērtīgāka grāmata, jo vairāk tā maksā, līdz ar to šādus izdevumus skolas bieži vien nevar atļauties iegādāties. Esmu beidzis Degumnieku pamatskolu. Līdz šim, atzīšos, pats savai dzimtajai skolai grāmatas neesmu dāvinājis. Tas būs jāapsver, katrā ziņā doma nav slikta. Manuprāt, attiecībā uz „Draudzīgā aicinājuma dienu" jābūt lielākai publicitātei, tad tas gūs plašāku rezonansi un palielināsies atbalstītāju skaits, kas dāvinās grāmatas savai skolai. Pagaidām tas viss noris diezgan klusi un mierīgi, līdz ar to daudzi par to pat neaizdomājas.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA