Šonedēļ valdībā notika diskusijas par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu nākamajā gadā.
Reformu partija uzstāj, ka ir jāpilda solījums samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par 2 procentpunktiem, bet „Vienotība" atbalsta Finanšu ministrijas priekšlikumu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi nākamgad samazināt nevis par 1 procentpunktu, bet gan par 1,5 procentpunktiem, kā arī samazināt darba ņēmēju sociālo iemaksu likmi par 1 procentpunktu, diferencēt ar IIN neapliekamo minimumu. Viedokli par priekšlikumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai lūdzu izteikt Ērgļu novada domes priekšsēdētāju Guntaru Velci un Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Staņislavu Smelteru.
Pats pēdējais laiks
– Es domāju, ka partijas savā starpā tik ātri arī nevienosies, īpaši attiecībā uz IIN samazinājumu. Viens no labākajiem priekšlikumiem, kas izskanējis, ir neapliekamā minimuma diferencēšana, un tā ir arī visreālākā lieta. Tad cilvēki ar mazākām algām to sajustu arī savos makos, – uzsver Guntars Velcis. – Katrā ziņā no visiem priekšlikumiem šis man patīk vislabāk. Pozitīvi vērtēju arī ieceri samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%. Es domāju, ka īstenot šos abus priekšlikumus būtu pēdējais laiks, to nevajadzētu atlikt vēl uz tālāku laiku. Katrai partijai gan ir savi mērķi, ne par tiem man tagad izteikties, bet arī valsts iedzīvotājiem vajadzētu gūt kādu labumu no tiem partiju cīniņiem, kā, piemēram, samazinot darbaspēka nodokli.
Jāizstrādā ilgtermiņā
– Nodokļu politikai ir jābūt izstrādātai ilgtermiņa, un tai vajadzētu balstīties uz rūpīgiem aprēķiniem, kas katru gadu nemainītos. Ir jābūt pieejamai informācijas bāzei, lai par to kompetenti varētu spriest un pieņemt tādus lēmumus, kas veicinātu mūsu turību, bet negremdētu valsti, – uzskata Staņislavs Smelters. – Katrā ziņā tā lēkāt nevajadzētu, kā tas notiek patlaban. Būtu jābūt arī skaidrībai, kas, īstenojot konkrētus priekšlikumus, būtu ieguvējs, kuru sociālo grupu interesēs tas tiktu darīts. Būtu jādomā, kā mazināt plaisu starp bagātajiem, turīgajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kaut vai ieviešot tā saucamo „bagāto" nodokli. Taču, tā kā tas aizskar vienas daļas intereses (iespējams, arī pašu lēmēju intereses), šis jautājums joprojām nav atrisināts. Īsti pareizi nav arī tas, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā joprojām ir augstākais Baltijas valstīs.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA