Turpinot aizsākto tēmu par ES Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanu kopš šāgada 25. maija, viedokli lūdzu izteikt Madonas novada pašvaldības domes deputātu Andreju Ceļapīteru, jautājot – kāda ir pieredze pēc tās stāšanās spēkā Latvijā un kā ir vairāk: ieguvumu vai pārspīlējumu.
Pārspīlēt noteikti nevajag
– Dažas izmaiņas esam jau piedzīvojuši. Piemēram, sērfojot internetā, liela daļa lapu prasa apliecinājumus par datu izmantošanu. Varu minēt arī vēl vienu piemēru. Kā domes deputāts vēlējos piekļuvi Madonas novada pašvaldības dokumentu aprites sistēmai, lai varētu sekot ienākošo un izejošo dokumentu apritei, lai nebūtu tā, ka aktuālo informāciju deputāti saņemtu ar divu nedēļu vai pat mēneša nobīdi. Taču ņēma un atteica uz datu aizsardzības regulas pamata! Man tas šķiet diezgan dīvaini no administrācijas puses, jo deputāti tāpat pieņem lēmumus, izskatot pašvaldībā ienākošos dokumentus, kuros ir gan adreses, gan personas kods utt., – atzīmēja Andrejs Ceļapīters.
Viņš uzsvēra, ka ar datu aizsardzības regulu saskare esot bijusi arī skolā. Vecākiem bija jāparaksta atļauja, ka bērnu drīkst fotografēt kopējos pasākumos, tāpat ar draugiem.
– Es domāju, ka ar visām jaunām iniciatīvām esam pirmrindnieki to izpildē. Vismaz man ir tāda sajūta, ka Latvijā ir gatavi izpildīt visu, reizēm pat līdz galam neizprotot būtību, ko īsti vēlamies panākt. Kā saka, bailēm acis lielas, tāpēc kaut kas nepamatoti tiek bremzēts un pārspīlēts. Tas, domāju, mūsu ierēdniecībai ir diezgan raksturīgi. Pati lielākā mūsu nelaime jau ir tā, ka netiek domāts par rezultātu, lai tas būtu pozitīvs valstij, Latvijai, iedzīvotājiem, bet uzreiz tiek domāts, kā formāli izpildīt vienu vai otru punktu. Faktiski šāda pieeja būtu ar kaitētu dzelzi no ierēdniecības domāšanas un rīcības stila jādedzina ārā. Katru jaunu lietu taču var pavērst, lai tā kalpo valsts attīstībai un cilvēku ērtībai, nevis bremzē kādus procesus vai nevajadzīgi apgrūtina cilvēkiem dzīvi. Tas ir viens, bet – no otras puses – personas dati, protams, ir jāaizsargā, jo tā arī nevar būt, ka katrs, kam ienāk prātā, šajā interneta laikmetā var bezatbildīgi izplatīt dažādas lietas par cilvēku, kā tas dažkārt ir redzams publiskajā telpā. Katrā ziņā pārspīlēt noteikti nevajag, – uzskata Andrejs Ceļapīters.
Bet lielāko neizpratni un pat sašutumu viņā izraisīja tas, ka, veidojot šāgada budžetu, atbildīgās institūcijas jau pagājušajā gadā, vēl tad, kad regula nemaz nebija stājusies spēkā, ieplānoja iekasēt soda naudu pusmiljona eiro apmērā par tās nepildīšanu vai pārkāpumiem.
– Tas, manuprāt, ir absolūts nonsenss kaut ko tādu paredzēt, kad vēl pašiem nav lielas skaidrības par to, kā regulu ieviesīs, ko un kā paši darīs, – piebilda Andrejs Ceļapīters.
12.10.2018.