Vakar Saeima CVK priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēja Arni Cimdaru, kas šos pienākumus veic jau kopš 1997. gada. Viedokli, kā vērtē šādu ilggadību un vai šādos augstos amatos nav tomēr jāvirza jaunas sejas, lūdzu izteikt Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Ir ļoti zinošs un enerģisks
– Man tā runāšana par jaunām sejām vienmēr liekas jocīga, jo kur tad lai paliek pieredzējušie vadītāji, it sevišķi politikā? Turklāt CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, neraugoties uz to, ka šos pienākumus veic jau daudzus gadus, neizskatās noguris, bet – gluži pretēji – ir enerģisks, možs un, es pat teiktu, atraktīvs, – atzīst Vilnis Špats. – Manuprāt, viņš ir arī ļoti kompetents, zinošs, īsts profesionālis savā jomā. Pirms pāris gadiem Arnis Cimdars apmeklēja arī Cesvaines novadu, lai iepazītos ar vēlēšanu iecirkņiem un to darbu. Viņš atstāja ļoti zinoša cilvēka iespaidu, kas ļoti labi pārzina uzticēto jomu. Lai viņam, pildot CVK priekšsēdētāja pienākumus, veicas arī nākamajos četros gados un izdodas izpildīt izvirzītos uzdevumus, lai Saeimas vēlēšanās un referendumos varētu balsot arī ar elektroniskajām identifikācijas kartēm, kā arī palielināt balsošanas iespējas vēlētājiem ārvalstīs.
Pieredzei ir liela nozīme
– Maiņa ir jāgatavo, bet, veicot CVK priekšsēdētāja pienākumus, liela nozīme ir pieredzei. Arnis Cimdars šajā amatā strādā jau 18 gadu, un šajā laikā, izņemot skandālu ap savulaik dāsni piešķirto naudas prēmiju sev, pretenziju nav bijis. Labāk lai šajā amatā strādā zinošs cilvēks, kas vēlēšanās stingri ievēro likumus un CVK apstiprinātās instrukcijas, nekā jauns, kura pieredzes vai zināšanu trūkuma dēļ var sanākt tādas „ziepes", ka vēlēšanu rezultāti būtu jāanulē un vēlēšanas jārīko atkārtoti, – akcentē Andris Simtnieks. – Viņš gan nav izpildījis pirms vairākiem gadiem izvirzīto uzdevumu ieviest elektronisko balsošanu. Igaunijā elektroniskā balsošana ieviesta jau daudzus gadus, taču pie mums tas ir aizkavējies. Turklāt diezgan lielu sajukumu iepriekšējās parlamenta vēlēšanās izraisīja arī tas, ka bez pases, ar elektronisko identifikācijas karti vien nevarēja nobalsot. Cerams, ka nākamajos gados šai problēmai izdosies rast risinājumu, tāpat kā palielināt tautiešu iespējas balsot ārvalstīs. Ja balsot ir jābrauc no vienas valsts malas uz otru, patiešām ir jābūt lielam Latvijas patriotam, lai piedalītos vēlēšanās un izdarītu savu izvēli.