Šonedēļ aizsardzības ministrs A. Pabriks aicināja noraust putekļus no civilās aizsardzības mapēm. Savukārt vakar, kā žurnālistus informēja VUGD priekšnieka vietnieks M. Baltmanis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam dots uzdevums izvērtēt jautājumu par civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmas attīstīšanu. Viedokli par situāciju pašvaldībās lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāju, Madonas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Agri Lungeviču un Cesvaines apvienības pārvaldes vadītāju Vilni Špatu.
Tiek pievērsta uzmanība
– Civilās aizsardzības jautājumi atrodas arī mūsu pašvaldības redzeslokā. Šopirmdien notika Madonas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde, kā arī esmu ticies ar Madonas slimnīcas vadītāju, pārrunājot, kādas ir medicīniskās rezerves. Nākamnedēļ būs tikšanās ar ģimenes ārstiem, tāpat ar VUGD, policijas, zemessardzes pārstāvjiem, – uzsver Agris Lungevičs. – Attiecībā uz civilās aizsardzības aizsargbūvēm, tādu jau Latvijā nav, kurās varētu izvietot pietiekami lielu skaitu cilvēku. Madonā maksimums tās ir divas, kuras ir privātīpašums un nav ne labiekārtotas, ne arī pielāgotas šim mērķim: nav ne elektrības, ne piespiedu ventilācijas, un, pat ja tās būtu pielāgotas, tajās labākajā gadījumā varētu izvietot ap simt cilvēku, un tas šo problēmu neatrisinātu, jo Madonā dzīvo ap 7000 cilvēku. Arī, pārrunājot situāciju ar aizsardzības ministru, bombardēšanas riski, it īpaši mazajās pilsētās, ir minimāli. Tādas patvertnes jau būtu jāveido daudzu gadu garumā, lai tajās varētu izvietoties patiešām daudz cilvēku.
Pašiem arī jādomā
– Novadā ir apstiprināts civilās aizsardzības nolikums, un tajā vismaz teorētiskā līmenī viss ir aprakstīts, kas jādara. Nolikums gan ir viena lieta, bet arī katram pašam ir jāskatās un jābūt gatavam izdzīvošanai ārkārtējos apstākļos. Es domāju, ka lauku apvidos situācija ir nedaudz citādāka un arī apdraudējums varbūt ir mazāks nekā lielajās pilsē-
tās, – uzskata Vilnis Špats.
– Daudzi civilo aizsardzību saista ar rīcību kara gadījumā, bet krīzes situācijas ir iespējamas arī citos gadījumos. Globālā sasilšana turpinās, arī mūsu pusē plosās dažādas vētras, kad tiek sagāzti koki, pārrautas elektrolīnijas, pārtraukti sakari un nodarīti citi postījumi, līdz ar to cilvēkiem ir jābūt gataviem rīkoties arī šādos gadījumos. Runājot par bumbu patvertnēm kodolkara gadījumā, tādu nav ne Madonā, ne arī Cesvainē. Pēdējos gadu desmitus esam dzīvojuši ļoti mierīgā laikā, līdz ar to šajā virzienā līdz šim netika strādāts. Situācija ir mainījusies, un cilvēkos lielu satraukumu ir raisījusi karadarbība Ukrainā. Ir jānomierinās, nav ko strēbt karstu, jo sabūvēt jaunus bunkurus visās pašvaldībās nav iespējams un diez vai tas tiks darīts.
11.03.2022.