Saeima vakar turpināja vērtēt 10 277 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Bērnu personas kods ar dzimšanas datiem”. Viedokli, kā vērtē iedzīvotāju iniciatīvu atgriezties pie vecās personas kodu izveides kārtības, lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietniekam Artūram Čačkam un Varakļānu novada domes priekšsēdētāja vietniecei Janīnai Grudulei.
Neredzu diskrimināciju
– Man jau tā vecā personu kodu izveides kārtība patīk labāk, jo tad vajadzības gadījumā tos var ātri nosaukt. Es neredzu nekādu diskrimināciju, ja tajā tiek atspoguļoti cilvēku dzimšanas dati, – atzīst Artūrs Čačka. – Man ir iespēja salīdzināt veco un jauno personas kodu izveides kārtību, jo maniem bērniem tas ir pēc jaunās sistēmas datora sastādītais bezpersonisku ciparu virknējums, kas ne ar ko nav saistīts. Un, ja man prasa nosaukt bērnu personas kodu, es, protams, to nezinu, bet savus personas kodus mūsu gadagājuma cilvēki gan zina no galvas, tai skaitā arī to otro daļu, kas tuviniekiem ir pat līdzīga. Personīgi es esmu par to, lai atgrieztos pie iepriekšējās kārtības. Tie savā ziņā gan ir sensitīvi dati, bet, tos aizsargājot, bieži tiek pārspīlēts, jo kāpēc savs vecums būtu jāslēpj. Krāpnieki, ja gribēs, tāpat uzzinās visus personas kodā ietvertos ciparus.
Tas būtu apsveicami
– Cik var noprast, personas kodu izveidē, iespējams, tiks ieviests brīvprātības princips, un tas būtu tikai apsveicami. Tie vecāki, kuri vēlēsies, varētu tajā atspoguļot bērna dzimšanas datus, bet pārējiem tiktu dota iespēja izvēlēties arī automātiski piešķirto personas kodu bez dzimšanas gada un datuma. Atbalstāms ir arī priekšlikums ļaut tiem, kuriem personas kods ir ar dzimšanas datiem, sasniedzot pilngadību, to mainīt, – atzīst Janīna Grudule. – Man jau šķiet, ka vecā personas kodu izveides kārtība bija labāka. Kad es paskatos, kādi personas kodi ir mazbērniem, secinu, ka tā ir nesaprotama ciparu kombinācija, ko attiecīgi izvēlējusies datorprogramma, un to iegaumēt nu nekādi nevar, vecākiem tie vienmēr jātur pa rokai, it īpaši, ja ir vairāki bērni. Manuprāt, 2017. gadā pieņemtais lēmums, tik strikti nomainot ierasto kārtību, bija pārsteidzīgs. Personas kodus jau prasa visur, tai skaitā slimnīcu reģistratūrās. Visās datu bāzēs cilvēku personas kodi ir ievadīti, pietiek nosaukt tā pirmo daļu, kas ietver dzimšanas datus un ko katrs var viegli atcerēties, un viss notiek.
14.02.2025.