Šodien aprit 35 gadi kopš vēsturiskajiem notikumiem, kad, sadodoties rokās, divi miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu pretojās padomju okupācijas režīmam. Tā bija vairāk nekā 600 kilometrus gara cilvēku ķēde, kas savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Kā uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs — esot vienoti cīņā pret netaisnību, apspiestību un varmācību, lietuvieši, latvieši un igauņi uzsāka kopīgo ceļu, lai atgūtu savu valstu neatkarību.
— Kādas jums asociācijas atmostas, izdzirdot vārdus „Baltijas ceļš”, — vakar vaicāju Lubānas apvienības pārvaldes vadītājam Tālim Saleniekam un Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājam Vilnim Špatam.
Ļoti saviļņojošas izjūtas
– Tas bija ļoti emocionāls pasākums, kas vienoja visas trīs Baltijas tautas pēc visiem padomju apspiestības gadiem. Grūti pat visas šīs emocijas aprakstīt vārdos, bet tas ir dziļi iespiedies atmiņā kā tautas vienojošs pasākums, – atzīst Tālis Salenieks. – Pats gan „Baltijas ceļā" nebiju, bet pārstāvji no mūsu Lubānas vidusskolas gan piedalījās akcijā. Katrā ziņā tā bija liela uzdrīkstēšanās, jo šie padomju gadi bija atstājuši savu negatīvo iespaidu. Bet šis bija tāds mirklis, kad tomēr gaisā uzvirmoja doma par neatkarību.
Tas ir taisni apbrīnojami, cik visi bija vienoti un varēja par ko tādu vienoties. Nebija taču nekādu mobilo telefonu, nekādu feisbuku vai vacapu. Tagad man šķiet, ja ko tādu vajadzētu, kaut vai iziet streikā, nezin vai varētu vienoties. Sāktos visādas atrunas. Cilvēkos vairs nav šīs vienojošās sajūtas, katrs vairāk domā par sevi.
Nozīmīgs posms ceļā uz neatkarību
– Manuprāt, pats galvenais bija šī lielā vienotība, – uzsver Vilnis Špats. – Es gan pats nebiju „Baltijas ceļā", bet mans tēvs un māsa bija. Bija jau mazliet tāda bailīga sajūta, jo toreiz jau arī tā īsti nevarēja saprast, ar ko tas viss var beigties, jo lidoja tie helihopteri un pie varas esošie darīja visu, lai šī akcija neizdotos. Katrā ziņā tas bija nozīmīgs posms ceļā uz neatkarību, ko mēs tikai tagad, gadiem ejot, varam tā īsti novērtēt.
Var tikai apbrīnot, ka viss tā izdevās, un nebija pārrāvuma nevienā dzīvās ķēdes posmā teju 600 kilometru garumā. Jā, tā bija vienotība, diemžēl tieši tās mums šobrīd pietrūkst.
23.08.2024.