Saeimas Juridiskā komisija trešdien ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja priekšlikumus, kas paredz atteikties no „atturēšanās" balsojumu ņemšanai vērā Saeimas kvorumā.
Atbalstīti deputātu Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema savulaik katra atsevišķi iesniegtie rosinājumi, ka par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši „par" vai „pret". Pašlaik deputāti, kuri balso „atturas", tiek skaitīti kā balsojuma dalībnieki un balsojuma iznākumā šīs viņu balsis tiek rēķinātas kā balsis „pret". Komisija arī atbalstīja saistītu normu, kas paredz, ja „par" un „pret" balsis būs sadalījušās vienādi, jānotiek pārbalsošanai.
Viedokli šajā jautājumā vakar lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Politiskais mehānisms
– Es domāju, ka līdzīgi kā pašvaldībās deputāts varētu atļauties „atturēties" tikai tad, ja ir kāds konkrēts iemesls vai, piemēram, interešu konflikts. Citādāk deputātam nebūtu iemesla „atturēties", un, manuprāt, tas ir labs princips – ja reiz esi deputāts, tev ir jāspēj paust viedokli – vienalga, vai tas būtu „pret" vai „par", – uzskata Agris Lungevičs. – Šobrīd, skatoties uz darbu Saeimā, var redzēt, ka tā „atturēšanās" ir vēl viena no svirām, kā veidot politiku. Caur šādu „atturēšanos" vai nepiedalīšanos balsošanā, no vienas puses, vari it kā nepaust savu viedokli, bet īstenībā tu vari ļoti skaidri kādu jautājumu, kuru negribi, neatbalstīt, bet tu arī it kā neesi bijis „pret". Tas ir tāds politiskais mehānisms, bet tā īsti nav savas attieksmes paušana.
Pozīcijai jābūt
– Īstenībā deputātam vajadzētu būt savai pozīcijai izskatāmajā jautājumā –
vai nu „jā", vai „nē", nevar jau visu laiku tikai „atturēties". Bet ir jau arī situācijas, kad deputāts varbūt jautājumu nav īsti izpētījis un tik labi nepārzina, un tad paliek šī pozīcija „atturas", – spriež Vilnis Špats. – Taču Saeimā bieži vien tā ir politiskā spēle attiecībā uz vēlētājiem un maldina sabiedrību par deputāta patieso nostāju apspriežamajā jautājumā, jo „atturēšanās" slēpti dublē balsojumu „pret". Šobrīd Saeimā viņu balsis balsojuma iznākumā tiek rēķinātas kā „pret". Par to es pats pārliecinājos, piedaloties Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē.
Vaicāts, vai novada domes deputāti bieži sēdēs izmanto iespēju „atturēties", Vilnis Špats saka, ka tādas situācijas esot. – Taču mūsu dome nav politizēta. Mēs vairāk spriežam saimnieciskos jautājumus.
21.02.2020.