Domājot par aleju un lielo koku saglabāšanu gar valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, izskan priekšlikumi ieviest jaunu terminu – ainaviskie ceļi. Viedokli par ierosinājumu ieviest šādu terminu ar skaidrojumu, kādos gadījumos ceļa posms būtu jānosaka par ainavisku ceļu, lūdzu izteikt Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku un Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu.
Jāizvērtē atsevišķi
– Nezinu, vai alejas kaut kur Latvijā tiek apzināti izcirstas, tas tomēr drīzāk ir saistīts ar ceļu labiekārtošanu, kad ir jāizdara grūta izvēle. Kādreiz Taurenē bija aleja, tagad, kad tās nav, Taureni pat īsti nevar atpazīt. Taču bija jāizvēlas – atjaunot ceļu vai arī braukt pa sliktu segumu un saglabāt kokus. Situācijas jau ļoti atšķiras, un katra ir jāizvērtē atsevišķi, – akcentē Tālis Salenieks. – Reizēm veidojas arī absurdas situācijas. Kā, piemēram, mūspusē, kad veco ceļu Meirāni-Lubāna grib iekļaut īpaši aizsargājamajā teritorijā sakarā ar retu sugu. Šaubos, vai tas ir labākais risinājums, kad kaut kas tiek atklāts, apturēt ceļa atjaunošanu 10 km garumā, jo tas apgrūtina gan ceļa uzturēšanu, gan būvniecību. Reizēm mēs tomēr braucam no viena grāvja otrā. Galvenais jau būtu izvairīties no stipriem pārspīlējumiem, kad, piemēram, viena putna pēc visa pilsēta var slīkt ūdenī, bet grāvjus rakt neļauj vai liedz attīstīt tūrismu, lai netraucētu ērgli. Katrā ziņā ar dabu ir jāmēģina sadzīvot. Latvija jau ir zaļa un skaista valsts, par kuru daudzi, arī atbraucot no ārzemēm, priecājas, un mūsu pienākums ir par to rūpēties un, izvairoties no pārspīlējumiem, dabas daudzveidību saglabāt.
Varētu precizēt
– Precizēt kārtību un kritērijus, kādos gadījumos būtu jāsaglabā alejas un koki ar augstu ainavisko vērtību arī gar ceļiem, ir nepieciešams jau sen. Ar pietāti jāizturas pret dabas daudzveidību un ainavisko vērtību jācenšas maksimāli saglabāt arī ceļu projektēšanā un būvniecībā. Būtu jāizstrādā kārtība un jāpieņem noteikumi, bet vērtējums jāuztic speciālistiem, – uzskata Andrejs Piekalns.
– Sadarboties vajadzētu Satiksmes ministrijai (SM) un Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). SM kā ceļu būvnieks un uzturētājs varētu izteikt savu redzējumu, vai, saglabājot aleju vai koku, ir vispār iespējams ceļu izbūvēt, bet VARAM – noteikt kritērijus, kādos gadījumos pieļaujama aleju un vērtīgu koku izciršana. Arī pašvaldības nevajadzētu apiet. Jau tagad tām šajā procesā ir diezgan liela loma, bet nākotnē to varbūt varētu vēl vairāk palielināt, nosakot, ka strīdīgā situācijā tām būtu noteicošais vārds. Noteikti atbalstāms ir priekšlikums posmos, kas tiek atzīti par ainaviskiem ceļiem, saglabājot alejas un kokus, noteikt ātruma ierobežojumus.
08.06.2018.