Valdošās koalīcijas partijas šonedēļ vērsās pie Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu aktīvi piedalīties nākamgad gaidāmajā referendumā un balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Viedokli, kā vērtē šādu iniciatīvu, lūdzu izteikt Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Modru Vilkaušu un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Aicinājums jāatbalsta
– Šis aicinājums, protams, ir jāatbalsta. Uz to tagad solās iet pat tie, kas beidzamajos gados nav piedalījušies nevienā referendumā un vēlēšanās. Par referenduma rīkošanu mūsu novadā parakstījās 24 pilsoņi. Manuprāt, tas nav daudz un to var skaidrot ar to, ka Varakļānu novadā kopumā ir latviska vide, latviešu valoda te ir dominējošā. Taču tā nav, ka latvieši un krievi savstarpēji konfliktētu, – uzsver Modra Vilkauša. – Arī mūsu novadā ir krieviski runājoši iedzīvotāji, kas brīvi nepārvalda latviešu valodu, bet, atnākot uz pašvaldību, viņi, ja īsti nespēj izklāstīt savu problēmu latviski, vispirms atvainojas un lūdz atļauju to pateikt krieviski. Un nav arī tā, ka kāds tiek aizraidīts no pašvaldības, nesaņemot skaidrojumu, tikai tāpēc, ka neprot izteikties latviski. Tiesa, pāris cilvēku ir arī tādi, kas Latvijā ir nodzīvojuši 40 un vēl vairāk gadu, bet latviski nerunā principa pēc. Tādos gadījumos arī mēs ar viņiem runājam tikai latviešu valodā.
Ir jāpiedalās
– Zinot to, ka sabiedrības latviskā daļa ir kūtra, gan piedaloties vēlēšanās, gan citās līdzīgās aktivitātēs, atšķirībā no krievvalodīgās daļas, kas parasti ir ļoti vienota un aktīvi piedalās, visiem ir jāiet un jāpiedalās nākamgad gaidāmajā referendumā. Nevar to ignorēt cerībā, ka tas skaits, kas balsos par krievu valodu kā otro valsts valodu, būs tik mazs, ka tam nebūs nozīmes, – uzskata Ināra Mālniece. – Uz to nedrīkstētu paļauties, pat ja teorētiski ir izrēķināts, ka nepieciešamais „par" balsojums ir tik liels, ka krievvalodīgā auditorija to nevar sasniegt, pat simtprocentīgi piedaloties un atbalstot Satversmes grozījumus. Es domāju, ka uz referendumu būtu jāiet vēl viena iemesla dēļ, proti, lai cilvēki pierastu pie domas, ka tad, ja tāds tomēr tiek rīkots, katram referendumā ir jāpiedalās un jāizpilda savs pilsoņa pienākums. Kaut arī Mārcienā par referenduma rīkošanu ir parakstījušies 15 cilvēki, ikdienā pie mums tā nav problēma. Krievi ir integrējušies, bet, protams, savās ģimenēs viņi runā krievu valodā. Arī mēs pašvaldībā esam gana toleranti un nākam pretim, ja redzam, ka kādam ir lielas grūtības izteikt savu domu latviski. Viss ir atkarīgs no konkrētās situācijas.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA