Saeima turpina skatīt Administratīvi teritoriālās reformas likumu, bet EP Vietējo pašvaldību palāta, izvērtējot situāciju, atkārtoti aicina apturēt reformas virzību Latvijā. Viedokli, vai iecerētā reforma tik tiešām ir jāaptur vai tomēr ir jāturpina tās tālākvirzība, lai beidzot šai epopejai pieliktu punktu, lūdzu izteikt Liezēres un Vestienas pagasta pārvalžu vadītāju Artūru Vāveri un Madonas novada domes deputātu, Barkavas pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāju Aleksandru Šrubu.
Jāieklausās visos viedokļos
– Uz šo jautājumu viennozīmīgi ir grūti atbildēt, bet, manuprāt, būtu jāieklausās jebkurā viedoklī, kas ir vērā ņemams. It sevišķi, ja ir kādi būtiski aizrādījumi un argumenti, kāpēc iecerētā administratīvi teritoriālā reforma būtu jāatliek vai kas būtu jāpilnveido, tad tas būtu arī jāizvērtē, – atzīst Artūrs Vāvere. – Katrā ziņā cilvēki arī vēlētos, lai viņu viedoklī vairāk ieklausītos. Iespējams, reformu tikt tiešām nevajadzētu sasteigt un tik īsā laikā līdz noteiktajam termiņam – nākamajām pašvaldību vēlēšanām – īstenot.
Tai pašā laikā gaidāmajā reformā ir arī daudz labu lietu, un to arī gribētu akcentēt. Savukārt sarunās ar iedzīvotājiem šī noteikti nav aktuālākā tēma, taču, tai pieskaroties, jūtams, ka iedzīvotāji vairāk pieļauj, ka reforma līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām drīzāk tiks īstenota nekā atlikta.
Vēl var ieturēt pauzi
– Vilciens gaidāmās reformas virzienā ir jau aizgājis pietiekami tālu, bet vēl ir laiks apstāties, lai ieturētu pauzi. It kā lēmumi tās īstenošanai tiek pieņemti un arī novados jau notiek gatavošanās sadarbībai jaunajā formātā, taču, atliekot reformu, manuprāt, neko īpaši daudz mēs nepazaudēsim. Vienīgi tad jārēķinās, ka tādā gadījumā to varēsim īstenot nevis pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, bet gan četrus gadus vēlāk, – uzskata Aleksandrs Šrubs. – Katrā ziņā es esmu par to, lai ļoti nopietni tiktu apsvērta iespēja nobremzēt reformas tālākvirzību, ņemot vērā arī šābrīža situāciju saistībā ar pandēmijas radītajiem zaudējumiem uzņēmējiem, cik liels atbalsts būs viņiem nepieciešams krīzes seku pārvarēšanai. Varbūt tos līdzekļus, kas paredzēti reformas veikšanai, lietderīgāk būtu izlietot, vairāk atbalstot uzņēmējus. Tas, manā skatījumā, būtu tikai normāls gājiens.
Tāpat būtu jāņem vērā situācija Varakļānu novadā, kas šobrīd ir sašķelts divās frontēs, lai gan lielākā daļa (ap 85%) ir nobalsojuši par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā. Taču ažiotāža nerimstas, un kaislības droši vien turpināsies, kamēr netiks pieņemts galīgais lēmums par Varakļānu pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam.
05.06.2020.