Trešdien internetā parādījās ziņa par Aināra Šlesera – „Gāzi grīdā!" – atgriešanos politikā un iestāšanos reģionālajā partijā „Vienoti Latvijai", kas tika izveidota pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām. Kopumā no šīs partijas novadu domēs tika ievēlēti 12 deputāti, tai skaitā viens arī Madonas novadā. Viedokli, kā vērtē A. Šlesera atgriešanos politikā, lūdzu izteikt Madonas novada domes deputātus Andri Dombrovski un Rihardu Saulīti.
Piedalīsimies kā novērotāji
– Šī ziņa man nav jaunums, par to esmu informēts, bet, ja jūs jautājat, vai A. Šlesera atgriešanās politikā stiprinās partiju „Vienoti Latvijai", mana atbilde ir – es nevaru teikt, ka to vērtēju negatīvi, bet nevaru arī apgalvot, ka to vērtēju pozitīvi. Madonas novada domē esmu ievēlēts no „Vienoti Latvijai" saraksta, bet es neesmu šīs partijas biedrs un nesastāvu arī nevienā citā partijā, – atzīst Andris Dombrovskis. – Esam saņēmuši uzaicinājumu iestāties „Vienoti Latvijai", bet es jebkurā gadījumā šajā partijā nestāšos. Madonas novada pašvaldību vēlēšanās zem šīs partijas karoga piedalījāmies kā domubiedru grupa ar izstrādātu darbības programmu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un atbalstam. Lielākā daļa starp mūsu saraksta deputātu kandidātiem bija uzņēmēji, no kuriem neviens nav šīs partijas biedrs. Šī iemesla dēļ sestdien uz partijas kongresu dosimies novērotāju statusā, balsstiesību mums nebūs, līdz ar to nepiedalīsimies arī balsošanā par partijas priekšsēdētāja amatu. Es domāju, ka A. Šlesers šajā amatā tiks ievēlēts.
Uz brīnumiem necer
– Šo ziņu nupat no rīta izlasīju internetā. Es nezinu, ko jaunu no Šlesera var sagaidīt. Vai tad šajā laikā, kopš viņa neievēlēšanas 11. Saeimā, ir kaut kas tāds noticis, ka tagad nāks ar jaunu pienesumu, pie tam ne paša, bet valsts labā? Mēs jau viņu ļoti labi pazīstam. Nedomāju, ka kaut kas būtiski būtu mainījies viņa uzskatos. Neesmu arī pārliecināts, vai šajā laikā viņš bija ārpus politikas. Es domāju, ka no tās viņš tā īsti tomēr nebija pagājis malā, gan jau tāpat kaut kur, nebūdams ne Saeimā, ne valdībā, tās lietas bīdīja, – pieļauj Rihards Saulītis. – Katrā ziņā es ne uz kādiem brīnumiem neceru un tiem „valsts glābējiem" neticu. Nevar arī īsti saprast, ko lai domā par bijušās valsts kontrolieres I. Sudrabas aicinājumu dibināt jaunu sabiedrisko kustību, kura šim solim tik ilgi gatavojās un ieturēja tik garu pauzi, ka izskatās jau „pārdegusi". Vai viņai pēc vakariņām, kurās piedalījās arī A. Šlesers, vispār ir vērts iesaistīties politikā, lai nesanāktu tāds pats čiks kā V. Zatleram.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA