Valsts policija ikdienā aizvien biežāk konstatē gadījumus, kad elektroskrejriteņu vadītāji nonāk avārijas situācijās, kam, iespējams, par iemeslu ir drošības noteikumu nezināšana vai neievērošana. Šogad līdz 7. jūnijam Valsts policija kopumā ir fiksējusi 52 ceļu satiksmes negadījumus, kuros ir iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji. Šajos negadījumos ir cietušas 36 personas.
Šā gada 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem, taču praksē var novērot, ka ir daļa satiksmes dalībnieku, kuri šos noteikumus neievēro, kā arī nerūpējas par savu drošību, pārvietojoties satiksmē ar skrejriteni. Tāpēc, lai veicinātu šo braucamrīku vadītāju izpratni par jaunajiem noteikumiem un mudinātu viņus aktīvāk rūpēties par savu un apkārtējo drošību, Valsts policija no 9. līdz 20. jūnijam rīko pastiprinātas pārbaudes tieši šiem satiksmes dalībniekiem. Tāpat par drošību, piedaloties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteņiem, šajā laikā kopīgi atgādinās ne tikai Valsts policija, bet arī Iekšlietu ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Satiksmes ministrija un Latvijas Automoto biedrība (LAMB).
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis uzsver: – Ikdienā varam novērot, ka aizvien vairāk satiksmes dalībnieku kā savu pārvietošanās līdzekli izmanto elektroskrejriteni. Daļa no šiem satiksmes dalībniekiem ir veiksmīgi integrējušies kopējā satiksmes plūsmā, taču aizvien ir tādi elektroskrejriteņu vadītāji, kuriem ir rūpīgi jāpiedomā pie savām braukšanas prasmēm un kultūras. Analizējot policijas rīcībā esošo statistiku, var secināt, ka lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji, notiek pašu neuzmanības vai prasmju trūkuma dēļ. Piemēram, 17 situācijās no fiksētajiem 52 ceļu satiksmes negadījumiem skrejriteņu vadītāji ir paši krituši no braucamrīka. Šī ir tikai tā daļa negadījumu, par kuriem policija saņēmusi informāciju, bet, iespējams, ir vēl daudzi gadījumi, kad satiksmes dalībnieki neziņo ne mediķiem, ne policijai. Tas tikai rāda, ka satiksmes dalībniekiem īpaši uzmanīgi jārūpējas par savu drošību, kā arī jāievēro noteikumi, lai neapdraudētu citus satiksmes dalībniekus.
No kopējiem reģistrētajiem 52 ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti elektroskrejriteņa vadītāji, visvairāk notikuši tieši Rīgas reģionā. Lielākā daļa – 34 negadījumi – diemžēl ir ar cietušām personām. Visbiežāk cieš pats elektroskrejriteņa vadītājs, bet ir gadījumi, kad sadur-
smē ir cietis arī kāds cits satiksmes dalībnieks, piemēram, gājējs.
Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns norāda, ka satiksme un braukšanas paradumi mainās un arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar elektroskrejriteņiem, taču vienlaikus aug arī riski satiksmes dalībnieku drošībai, īpaši mazāk aizsargātajiem – gājējiem. Regulējums, lai elektroskrejriteņi droši iekļautos satiksmē, ir pieņemts un ir svarīgi, lai braucēji noteikumus ne tikai zinātu, bet arī ievērotu. Ikvienam, kurš dodas satiksmē ar elektroskrejriteni, jāatceras, ka uz ietvēm elektroskrejritenis ir ciemiņš un vienmēr priekšroka ir jādod gājējiem.
Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, kā arī lai brauciens nebeigtos ar smagām traumām, pārvietojoties satiksmē ar elektroskrejriteni, ir rūpīgi jāizvērtē braukšanas apstākļi, jābūt uzmanīgiem un vērīgiem, tāpat jāizvēlas savām spējām atbilstošs braukšanas ātrums, bet jāatceras, ka tas nedrīkst pārsniegt 25 km/h. Tāpat, ja pārvietojas pa ietvi, ātrums nedrīkst pārsniegt gājēju pārvietošanās ātrumu.
15.06.2021.