Pagājušajā nedēļā daudzus autovadītājus nesagatavotus pārsteidza pārvietojamais fotoradars, kas novietots pie Madonas slimnīcas. Valsts policijas stacionāro un pārvietojamo fotoradaru kartē šī vieta gan ir iezīmēta kā viena no iespējamajām, kur var tikt izvietots pārvietojamais fotoradars.
Uzreiz gan jāpiebilst, ka šai kartei ir ilustratīva nozīme. Tas ir informējošs materiāls, kas ataino vietas, kurās var tikt (nevis obligāti ir) izvietoti fotoradari. Jo sevišķi tas attiecas uz pārvietojamām ierīcēm, jo to atrašanās vieta tiek mainīta ik dienu. Madonas reģionā vēl divas iespējamās pārvietojamo fotoradaru atrašanās vietas minētas – Madonas novads, apdzīvota vieta Kusa, autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30), 77,2. km (kur fotoradars arī tika pamanīts vakar), un Varakļānu novads, Varakļānu pagasts, autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A-12) 58,12. km.
Vairums autovadītāju noteikti kaut reizi ir sastapušies ar stacionārajiem fotoradariem, tādēļ ierasts, ka par ātrumu fiksējošo ierīci brauktuves malā iepriekš informē attiecīga brīdinājuma zīme, taču šādas zīmes atrodas vienīgi pirms stacionārajiem, ne pārvietojamajiem fotoradariem.
Nereti ir raisījušās diskusijas par to, vai fotoradaru izmantošana patiesi veicina braukšanas ātruma pārkāpēju atbildību, tāpat par izvēlētajām vietām to izvietošanai.
Valsts policija skaidro, ka stacionāru izvietošanā ģeogrāfiskie kritēriji nav izšķirošie. Svarīga ir satiksmes plūsma, intensitāte un līdzšinējā negadījumu statistika, tostarp ziņas par tā dēvētajiem „melnajiem punktiem". Tādējādi preventīvā nolūkā radaru izvietošanai ir meklētas tās vietas, kur pēc statistikas ir daudz pārkāpumu vai avāriju ar bojāgājušajiem un cietušajiem.
– Par šo vietu, Madonas slimnīcas tuvumā, savā laikā ir bijušas diskusijas, vai nevajadzētu palielināt atļauto braukšanas ātrumu no 50 km/h uz 70 km/h. Tomēr pašvaldībā tas neguva atbalstu, jo transportlīdzekļu kustība ir samērā liela, cilvēki brauc iekšā un ārā no slimnīcas teritorijas, tāpat tuvumā ir pareizticīgo baznīca, kapsēta, kā arī dārziņu teritorija, kur arī transportlīdzekļu kustība ir samērā liela. Turklāt kalna galā ir gana straujš un nepārredzams līkums. Ņemot vērā šo visu, atļautais braukšanas ātrums tika atstāts 50 km/h, kas nereti tomēr tiek pārsniegts, tādēļ arī šāda vietas izvēle pārvietojamā stacionāra izvietošanai, – pauda Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Jānis Freijs.
Līdz ar to jāuzsver, ka fotoradari – gan pārvietojamie, gan stacionārie – pēc iespējas tiek izvietoti visā Latvijas teritorijā – gan apdzīvotās vietās, gan arī ārpus tām. Tādēļ nav pamata izskanējušiem apgalvojumiem, ka faktiski tie pārkāpējus fiksē vienīgi galvaspilsētā un tās apkaimē, jo tur ir visvairāk braucēju un attiecīgi – vislielākā iespēja pieķert daudz pārkāpēju un iekasēt soda naudu.
Ja pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, neapturot transportlīdzekli, par to bez vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums. Tādējādi ar šo dokumentu vienlaikus tiek gan konstatēts izdarītais pārkāpums, gan arī lemts par administratīvā soda uzlikšanu.
Saskaņā ar likumu protokols – lēmums ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas ir jānosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja šādu ziņu nav, – īpašniekam.
Līdzšinējā Valsts policijas prakse liecina, ka lēmumu par uzlikto sodu saistībā ar radara fiksēto pārkāpumu transportlīdzekļu turētāji (īpašnieki) lielākoties saņem jau pāris nedēļu laikā pēc konstatētā pārkāpuma. Ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta pirmajā daļā noteikto administratīvā soda uzlikšanas termiņu – autovadītājs protokolu var saņemt četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Interesanti, ka pērn kopumā par stacionāro un pārvietojamo fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem sastādīti vairāk nekā 128 tūkstoši protokolu.
Tieši ar pārvietojamajiem fotoradariem fiksēti ātruma pārkāpumi un par tiem nosūtīti protokoli vairāk nekā 31 tūkstotī gadījumu. Ap 47% šoferu atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši līdz 20 km/h, savukārt 39% gadījumu šoferi pārsnieguši ātrumu līdz 30 km/h.
12.09.2017.