Septembra sākums visā Vidzemes reģionā iezīmējies ar statistiku, par kuru kategoriski nevēlos lietot vārdu „sensācija". Bet šīs tendences raisa jautājumu – cik ilgi Latvija ar savu salīdzinoši nelielo cilvēku skaitu šādu statistiku var atļauties?
Malkas šķūnītī atrasts pakāries 1985. gadā dzimis vīrietis, pa ceturtā stāva logu izlēcis un no gūtajām traumām slimnīcā vēlāk miris 1990. gadā dzimis jaunietis. Reģistrēta informācija par 13 noziedzīgiem nodarījumiem pret personas dzīvību un veselību, pēc kuriem cietušajiem palīdzību nācies meklēt ārstniecības iestādē. Lielais vairums reģistrēto gadījumu – konflikti ģimenes locekļu vai bijušo draugu starpā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Avārijā netālu no Valmieras divi bojāgājušie, kopējais reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits – 20, divos negadījumos cietušas vēl četras personas. Tajā pašā laikā nekautrēdamies turpinām pie stūres sēsties alkohola reibumā, un konstatēto promiļu skaits nebūt nav robežās no 0,5 līdz vienai. Pie auto stūres sēžamies dzērumā, kas mērāms robežās no 1,5 līdz divām, velosipēdus, neraugoties uz brīdinājumiem par sodu apmēriem un bīstamību, iemanāmies stūrēt jau krietni pāri 3 promilēm(!). Kopumā nedēļas nogalē Vidzemes reģionā konstatēti 30 gadījumi, kad vadītājs pie stūres sēdies alkohola reibumā. Desmit gadījumos reibumā vadīta automašīna.
Kamēr pieaugušie kārto rēķinus ar dzīvi, no medicīnas iestādes pienāk kārtējā informācija par bez uzraudzības atstātiem mazu-ļiem – 9. septembra pēcpusdienā slimnīcā ievietota divus gadus veca meitenīte, kas, bez uzraudzības atstāta, savā dzīvesvietā apēdusi nenoskaidrota daudzuma un nosaukuma medikamentus. Tajā pašā dienā, pusdienlaikā, policijā tiek saņemta informācija, ka kādā dzīvoklī māte nespēj parūpēties par savu divus gadus veco dēlu, jo atrodas 3,06 promiļu alkohola reibumā. 8. septembrī pulksten 13.20 policija saņem telefona zvanu, ka autoceļa malā pie kāda veikala stāv septiņus gadus vecs puisītis, balsodams automašīnas. Zēns sievietei, kas mazajam balsotājam pievērsusi uzmanību, nespēj izstāstīt, kāpēc atrodas uz ielas, un nespēj arī pateikt, kur vēlas nokļūt un kāpēc balso automašīnas. Bērns tiek nogādāts drošā vietā. Ir pulksten 17, kad policijā atskan telefona zvans. Kāds vīrietis informē, ka puisītis, izkāpdams pa logu, aizbēdzis no savas dzīvesvietas Rūjienā. Tagad policijas rūpes būs noskaidrot, kāpēc zēns devies ceļā…
Vienīgais, ko varu lūgt visiem, kas lasa šo informāciju: nešausminieties! Necentieties atšifrēt, kuram tad nu ir tā neveicies, bet sāciet domāt! Atveriet acis, palūkojieties sev apkārt un rīkojoties, pirmkārt jau, izvērtējot katrs pats savu un savu tuvāko rīcību, un meklējiet atbildi tikai uz vienu jautājumu: ko mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam darīt, lai tik bezjēdzīgi neizzustu dzīvības un lai kāds nesadzirdēts stopētājs nekad vairs nestāvētu ceļa malā…
Autore: DACE JUKĀMA,
VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas
vecākā inspektore