Kopš 2014. gada 1. aprīļa, kad līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem tika ieviesta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, Valsts policija un tiesa sāka piemērot attiecīgi policijas lēmumus par nošķiršanu un tiesas nolēmumus par pagaidu aizsardzību.
Civilprocesa likums paredz: ja pret personu vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai personām, kuras ir savstarpēji saistītas, cietusī persona, policija vai tiesa var iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
– Šāda norma tika pieņemta, lai novērstu vardarbības risku ģimenēs un nodrošinātu, ka varmāka nedrīkst atrasties līdzās tiem cilvēkiem, pret kuriem īsteno savu vardarbīgo rīcību. Par vardarbību ir paredzēta atbildība. Iedzīvotāji, saskaroties ar dažādu vardarbības veidu izpausmēm ģimenē, ne vienmēr informē par to tiesībsargājošās iestādes. Viens no iemesliem ir nevēlēšanās to darīt, bailes, otrs – informācijas trūkums, ka šāda aizsardzība vispār iespējama, – stāsta Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Nikolajs Tkačs. – Valsts policija aktīvi komunicē ar dažādām sabiedrības grupām, informē bērnus, ka nevajag klusēt, ja ir nācies sastapties ar vardarbību, un nekādā gadījumā to nevajadzētu pieļaut.
Sabiedrība kļūst informētāka, līdz ar to, rūpējoties par savu un ģimenes locekļu drošību un dzīvību, arvien vairāk par varmākas uzbrukumiem tiek ziņots policijai, kas lemj par nošķiršanu.
– Policija reaģē uz jebkuru izsaukumu. Lielākoties tiek saņemti zvani, retāk cietušie vēršas iecirknī, izstāstot situāciju. Policists, izbraucot uz notikuma vietu, ir tiesīgs novērst tūlītējus draudus, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī pastāvīgi dzīvojošas personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Tas nozīmē, ka nekavējoties var tikt pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu, un varmāka konkrētajā mājoklī vairs nav tiesīgs atrasties. Diemžēl lielākoties no vardarbības cieš sievietes, – atzīst Nikolajs Tkačs.
Lēmums, kuru piemēro policija par nošķiršanu, paredzēts, lai cietušajai personai ir laiks izvērtēt situāciju, sagatavot dokumentus un vērsties tiesā. Tiesa lemj par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Turpina Kārtības policijas biroja priekšnieks: – Policijas lēmums ir pagaidu risinājums pastāvošu vardarbības draudu gadījumā, bet tas ir pietiekami efektīvs situācijās, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Ja aizsardzība nepieciešama ilgāku laiku, cietusī persona var vērsties tiesā. Ja tiesas lēmums par nošķiršanu un pagaidu aizsardzību ir stājies spēkā, personai aizliegts tuvoties un jebkādā veidā sazināties ar cietušo personu. Par tiesas lēmuma nepildīšanu iestājas kriminālatbildība. Likuma norma darbojas vairāk nekā piecus gadus, un ir vērojama pozitīva tendence. Varmākas ievēro tiesas lēmumu, kā arī cietušie ziņo par vardarbību. To pamana un ziņo arī līdzcilvēki. Statistikas dati liecina, ka lēmums par nošķiršanu un pagaidu aizsardzību pret vardarbību bijis pareizs un darbojas ar panākumiem.
Madonas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā katru gadu tiek pieņemti lēmumi par nošķiršanu un aizsardzību pret vardarbību.
– Likuma norma ir kopīgs vairāku iestāžu darbs, kas noris ļoti veiksmīgi. Pateicoties sadarbībai ar sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, situācija uzlabojas, un varmākas tiek saukti pie atbildības. Gadu no gada izsaukumu skaits samazinās, tāda tendence ir arī lēmumiem. Cilvēki apzinās, ka par šādu viņu rīcību tiek saņemts sods. Šā gada 9 mēnešos Vidzemes reģionā pieņemti 79 lēmumi par nošķiršanu, no tiem Madonas iecirknī – 15, tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību – 26. Par tiesas sprieduma nepildīšanu Madonas iecirknī uzsākti 10 kriminālprocesi. Divos gadījumos aizsargājamajām personām nodarīti miesas bojājumi, – ar tendencēm iepazīstina Nikolajs Tkačs.
27.11.2019.