Pēdējos gados ļoti aktīvi uzdarbojas krāpnieki. Ar katru gadu krāpniecisku nodarījumu kļūst vairāk.
2022. gadā Valsts policija ir reģistrējusi vairāk nekā 2000 telefonkrāpšanas mēģinājumu un krāpšanas gadījumu. Lielākoties iedzīvotāji vērsušies policijā informācijas nolūkā, jo zinājuši par šādām krāpšanām un nav noticējuši viltvāržiem. Arī šogad uzdarbojas starptautiski krāpnieki, turklāt aizvien biežāk viņi mēģina iedzīvotājus pārliecināt, ka ir no kādas valsts pārvaldes iestādes, un ticamības radīšanai ļaundari pat vilto valsts iestāžu, tostarp policijas, tālruņa numurus.
– Manuprāt, cilvēki ir ļoti labi informēti, un ļoti labi šajā ziņā strādā plašsaziņas līdzekļi, tāpat sabiedrisko attiecību speciālisti un Valsts policijas darbinieki. Diemžēl krāpnieki nesnauž, izmanto dažādus veidus, pat policijas tālruņu numurus, vārdus un iecirkņus. Iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem, jo būtībā šī ir lielākā noziegumu kategorija un sastāda vislielāko izmeklējamo procesu skaitu. Vidzeme ir viens no mierīgākajiem reģioniem. Madonas un Cēsu iecirkņi ir bijuši vienlīdzīgās pozīcijās. Cēsis bijis pirmās kategorijas iecirknis, Madona – otrās kategorijas. Savukārt noziegumu skaits un uzsākto kriminālprocesu skaits bijis līdzīgs, – norāda Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga Randare. – Prioritārie viennozīmīgi ir ekonomiskie noziegumi, kas saistīti ar krāpšanas gadījumiem. Cilvēki ir vērīgi, zvana un informē gan par dažāda veida vēstulēm, kas saņemtas it kā no valsts policijas, gan telefona zvaniem. Lai nenokļūtu krāpnieku nagos, cilvēkiem jābūt piesardzīgiem. Ja tiek pārskaitītas naudas summas, iepriekš jāpārliecinās par konta numuru, jāpārbauda visi cipari numurā. Tāpat valsts iestādes nesūtīs ziņas no domēniem, kuri sastāv no com vai ārzemju adresēm. Piemēram, valsts policijai domēns būs vp.gov.lv. Internetā ir pieejami iestāžu tālruņa numuri, lai pārliecinātos, noteikti vajag zvanīt un interesēties par saņemtajām vēstulēm vai zvaniem.
Valsts policijā skaidro, ka jau iepriekšējos gados viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem bija telefonkrāpšana, viltvāržiem piezvanot un uzdodoties par bankas darbiniekiem, finanšu speciālistiem un tamlīdzīgi. Taču pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka krāpnieki uzdodas par policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Lai izvilinātu iedzīvotāju bankas datus, viņi izdomā dažādus stāstus, piemēram, ka šie dati esot nepieciešami, jo iedzīvotāja bankas kontā kāds veic nelikumīgas darbības.
Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, krāpnieki pat atdarina valsts iestāžu tālruņa numurus. Proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā redzams, ka ienākošais zvans ir, piemēram, no policijas vai kādas cits valsts pārvaldes iestādes, taču patiesībā parasti šie krāpnieki atrodas ārvalstīs. Ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkādas valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu.
Parasti šie krāpnieki runā krievu valodā, kaut arī ir fiksēti daži gadījumi, kad noziedznieki sākotnēji latviešu valodā nosaukuši it kā savu vārdu un amatu un tad turpinājuši sarunu krievu valodā.
Iedzīvotājiem jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem – kredītkaršu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to tūlīt pārtraukt! Tāpat nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā AnyDesk un TeamViewer, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties bankas kontam un veikt noziedzīgas darbības ar finanšu līdzekļiem. Savukārt noziedznieku atsūtītās saites un e-pasta pielikumi var saturēt datorvīrusus, tāpēc nevajag tos vērt vaļā.
Tomēr telefonkrāpnieki nav vienīgie, kas aktīvi darbojas. Bieži krāpniecības gadījumi vērojami arī interneta vidē.
– Rudenī ļoti aktuālas bija granulu lietas. Palielinoties granulu cenām, iedzīvotāji vēlējās tās iegādāties lētāk. Tomēr jāatceras – pat ja sludinājumos tiek norādīts reāls uzņēmuma nosaukums, ir jāpiezvana un jāpārliecinās. Tāpat jāsaka, ka samaksa tiks veikta saņemšanas brīdī. Bieži pēc šādas sarunas pārdevējs pazūd, jo reāli nav preces, ko piedāvāt. Tāpat, ja sludinājumos prece tiek pārdota par neadekvāti zemu cenu, kas nav atbilstoša tirgus vērtībai, tā jau ir zīme pārbaudīt, vai patiešām nenotiek krāpnieciskas darbības. Risks pastāv jebkuram, īpaši, ja prece tiek iegādāta no nepazīstamām personām, tomēr jābūt īpaši vērīgiem un katra informācija jāpārbauda. Summas, kas tiek izkrāptas, ir ļoti lielas. Iepazīšanās sludinājumi, ieguldījumi kriptovalūtā ir tikai neliela daļa, kā tiek izkrāpta nauda. Nereti pie vainas ir iedzīvotāju neapdomīgums un vieglprātība, savukārt ir arī krāpnieki, kuri ir apmācīti un māk manipulēt ar cilvēkiem. Krāpnieki izmanto neirolingvistiskās programmēšanas metodi, dažāda veida manipulācijas, un, ja pretī ir cilvēks, kurš no tā neko nesaprot vai ir viegli psiholoģiski ietekmējams, tad sekas mēdz būt ļoti nopietnas un tiek pazaudēti lieli naudas līdzekļi. Protams, nevajag visā saskatīt aizdomīgumu un krāpnieciskus nolūkus, tomēr piesardzībai ir jābūt, un kādā brīdī tā var nākt tikai par labu, – uzskata Inga Randare.
17.02.2023.