Šonedēļ, laikā no 10. līdz 16. oktobrim, Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) kampaņas „Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!" laikā veiks pastiprinātu ceļu satiksmes uzraudzību, nodrošinot pēc iespējas lielāku policijas klātbūtni ceļu satiksmē. Par kampaņas galveno varoni kļuvis rallijkrosists Reinis Nitišs. Viņš uzskata, ka ceļu satiksmes noteikumu ievērošana nemazina un neapdraud šofera personību vai statusu. Sportista un kampaņas aicinājums autovadītājiem ir apliecināt savas spējas un izlādēt enerģiju sporta zālē, virtuvē, darbā vai citur, nevis pie stūres, agresīvi un ātri braucot.
Valsts policijas pārstāve Ance Rozīte pastāsta: „Ņemot vērā, ka ar agresīvajiem braucējiem ceļu satiksmē jāsaskaras ik dienu, Valsts policija aktīvi iesaistās kopīgi ar CSDD rīkotajā kampaņā, lai mazinātu agresīvo autobraucēju skaitu uz ceļiem, ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību. Kampaņas „Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!" laikā autovadītāji ar dažādām aktivitātēm tiks izaicināti sevi pierādīt hobijos, darbā un citur, nevis trakojot uz ceļa."
Policijas darbinieki secina, ka agresīva braukšana ir pārkāpums, kas ir aktuāls jebkurā gadalaikā. Agresīvie autovadītāji parasti ir emocionāli, neprognozējami un nereti rada bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas uz ceļa.
Agresīvas braukšanas pazīmes izpaužas dažādi – ātruma pārsniegšana, luksofora signālu vai ceļa zīmju prasību neievērošana, strauju manevru izdarīšana vai, piemēram, vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa, sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai. Transportlīdzekļu vadītāji, kuri uz ceļa uzvedas agresīvi, tādējādi apdraud ne tikai sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus.
Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas fakti" pirms kampaņas veiktais pētījums liecina, ka agresīvie autobraucēji lielākoties ir vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Zīmīgi, ka viņi ir enerģiski, ambiciozi, ar vēlmi sevi pierādīt. Pētījums liek secināt, ka cīņā pret ātrajiem un agresīvajiem braucējiem ir divi efektīvi paņēmieni – sodu paaugstināšana un aktīva kontrole uz ceļiem. „Vairums aptaujāto autovadītāju spriež ļoti racionāli, viņi ir labi informēti par sodiem un radariem, kas kontrolē braukšanas ātrumu," skaidro sociologs Aigars Freimanis.
Valsts policijas statistikas dati par agresīvu braukšanu liecina, ka 2015. gadā par šo pārkāpumu sastādīti 867 administratīvā pārkāpuma protokoli, savukārt šogad deviņos mēnešos – jau 707 administratīvā pārkāpuma protokoli, tas ir vairāk nekā pērn šai pašā laika posmā, kad tika sastādīts 621 administratīvā pārkāpuma protokols par agresīvu braukšanu.
Lai cīņa ar agresīvajiem transportlīdzekļu vadītājiem būtu efektīvāka, Valsts policija ir ierosinājusi veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar mērķi paplašināt agresīvas braukšanas definīciju. Tādējādi, līdz ar šo grozījumu ieviešanu, būs lielākas iespējas saukt pie atbildības kā autovadītājus, tā arī motociklistus, kuri izraisa bīstamas un satiksmi traucējošas situācijas, apzināti neievērojot ceļu satiksmes noteikumus.
Valsts policija atgādina, ka par agresīvu braukšanu transportlīdzekļa vadītājam paredzēts sods no 70 līdz 280 eiro un 6 soda punkti.
Valsts policija aicina vadītājus nebūt egoistiem uz ceļa – cienīt citam citu un ievērot ceļu satiksmes noteikumus, jo tomēr ikviens transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par to, lai uz ceļa ikviens no mums justos droši.
Lai pievērstu uzmanību agresīvai braukšanai un citiem būtiskiem problēmjautājumiem ceļu satiksmē, Valsts policija izveidojusi vairākus videoklipus, kuros ar analoģijas palīdzību atainoti ikdienā sastopami ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas nereti ir ar traģiskām sekām. Tos iespējams aplūkot youtube vietnē.