Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Informē par Valsts policijas darbu

EGILS KAZAKEVIČS

Autors • 10.02.2015.

Informē par Valsts policijas darbu
Burtu lielums

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VPVRP) Madonas iecirkņa priekšnieks Vasilijs Himuļa Madonas novada pašvaldības domes 29. janvāra sēdē novada vadību informēja par to, kas ir izdarīts un kas vēl darāms, kā arī par problēmām un tendencēm noziedzībā.

Valsts policijas pārstāvis atzina, ka pats uztraucošākais šobrīd ir apstāklis, ka noziedzības struktūra mainās vairs nevis pa gadiem, bet jau pa pusgadu, kas būtiski apgrūtina policijas darbu.
– Vairāku gadu garumā izplatīta bija nelikumīga meža ciršana, kas vienubrīd sastādīja pat ¼ no visiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pērn tādi gadījumi vairs bija tikai divi, taču parādījās zādzības no krautuvēm. Aktīvi darbojas arī grupējumi, kuri apzog dzīvokļus un nodarbojas ar auto zādzībām. Saskārāmies arī ar kādu rīdzinieku grupējumu, kas nodarbojās ar lauksaimniecības tehnikas izkrāpšanu no zemniekiem. Atsevišķs stāsts ir par grupējumiem, kas nodarbojas ar akcizēto preču – cigarešu un alkohola – izplatīšanu. Tas vien, ka cilvēks, dažus mēnešus darbojoties šajā jomā, var atļauties iegādāties sporta lidaparātu, daudz ko liecina par šīs nodarbes ienesību un, diemžēl, norāda uz to, ka šāda tipa noziegumi neapstāsies. Madonai problēmas rada tas, ka atrodamies uz robežas ar Latgali. Pērn atsavinājām trīs reizes vairāk cigarešu un alkohola, nekā visi pārējie mūsu reģiona iecirkņi kopā. Tas ir ļoti labu peļņu nesošs bizness. Pašreiz cigaretes bez akcīzes vairs nenāk no Krievijas un Baltkrievijas, bet gan no Kazahijas, kur šis produkts ir ļoti lēts. Ko neatsavinām mēs, to veic Muitas kriminālpārvalde, kas, piemēram, Varakļānos konfiscēja divas fūres ar kontrabandas cigaretēm, – situāciju saistībā ar noziedzību Madonā un tās apkārtnē ieskicēja Vasilijs Himuļa.

Problēmas ar jauniešiem
Valsts policijas pārstāvis neslēpa, ka ļoti nopietns jautājums policijas darba kārtībā saistās ar vardarbību.
– Noziegumu skaits ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu pieaug jau trešo gadu. Daudzos noziegumos ir iesaistīti jaunieši, kuriem nav nekādas cieņas pret sabiedrību. Daudzi no noziegumiem, kurus pastrādā jaunieši, ir saistīti ar alkohola lietošanu un psihiskām saslimšanām, kas raisa bažas par to, kāda nākotnē veidosies mūsu sabiedrība. Pirms neilga laika uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu aizvedām 1999. gadā dzimušu puisi, kas pie mums jau ir bijis policijas uzskaitē. Mūsu darbā uz Strenčiem vai Daugavpili vidēji nedēļā aizvedam trīs vai četrus cilvēkus, no kuriem lielākā daļa ir jaunieši un jo īpaši sievietes, – par nepatīkamo tendenci runāja Vasilijs Himuļa.

Aicina uz sadarbību
Madonas iecirkņa priekšnieks deputātiem atzina, ka situācija ar materiāltehniskās bāzes nodrošinājumu policijā pamazām uzlabojas (salīdzinot ar krīzes gadiem).
– Degvielas apgāde sāk atgriezties tajā līmenī, kāds bija gados, kad šai ziņā problēmu nebija. Janvārī esam saņēmuši patruļdienestam paredzētu labi aprīkotu auto, kas lieti noderēs mūsu darbā. Diemžēl ar pašreizējo slodzi mums nepietiek spēku, lai pilnā apjomā strādātu ielās, un tas liek atgriezties pie jautājuma par kārtībnieku skaita palielināšanu novadā. Kaut arī par to pāris gadu ir runāts, jautājums nav atrisināts. No mūsu puses viss ir sakārtots, lai būtu attiecīgi darbinieki, kuri, sadalot pienākumus, darbotos kā kārtībnieki. Otrs jautājums saistās ar pašvaldības iegādātajām videonovērošanas kamerām, kas pilnvērtīgi nepilda savas funkcijas. Ar šo kameru palīdzību varam atklāt dažus noziegumus, taču bieži vien to filmētais materiāls nav izmantojams. Tā, piemēram, pērnā gada nogalē, sadarbojoties noziedzīgai grupai, tika veikts smags noziegums – apzagtas trīs mājas. Jau nākamajā dienā zinājām, ka viņi ir izbraukuši no Madonas un kādā virzienā devušies. Ja vienā no apvedceļa lokiem būtu bijusi kamera, zagļi jau nākamajā dienā sēdētu mūsu iecirknī. Ar to vēlos teikt, ka policijai un sabiedrībai ir jāmainās kopā ar noziedzīgo pasauli. Ja turpināsim strādāt ar novecojušām metodēm, rezultāta nebūs, – sacīja Vasilijs Himuļa.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atzina, ka pašvaldības iegādāto kameru funkcionalitāte, jo īpaši metoties krēslai un tumšā laikā, nav pietiekama, lai atvieglotu noziegumu atklāšanu, un pauda pārliecību, ka pie policijas minēto problēmu risināšanas tiks strādāts.

Daudzas lietas vēl tiek izskatītas
Deputāte Jeuženija Adamoviča Madonas iecirkņa priekšnieku izvaicāja saistībā ar pērn atklāto nelegālā spirta kontrabandas gadījumu un vēlējās zināt gan par tajā iesaistītajām personām piespriesto sodu, gan arī to, vai noziedzīgais rūpals netiks turpināts.
Vasilijs Himuļa minēja, ka abām krimināllietā iesaistītajām personām tiesa noteica piespiedu darbus.
– Šīs personas ir ļoti uzmanīgas. Lai viņus notvertu, tika veikts priekšdarbs vairāku mēnešu garumā, jo jau pie mazākajām aizdomām spirta glabātava tika slēpta. Uz kādu laiku tā savu darbību apturēs, taču neizslēdzu, ka „bizness" agrāk vai vēlāk turpināsies, – savu viedokli pauda VPVRP Madonas iecirkņa priekšnieks.
Deputāte policijas pārstāvim arī vaicāja, kāda ir lietas virzība jautājumā par balsu pirkšanu.
– Šo kriminālprocesu pārrauga Drošības policija (DP). Sūdzības par balsu pirkšanu reģistrējām mēs, taču tālāk lieta tika nodota DP, kas arī uzsāka kriminālprocesus. Kādā stadijā šobrīd ir izmeklēšana, DP mums neatklāj, – pastāstīja Vasilijs Himuļa.
Deputāts Andris Sakne savukārt vēlējās zināt, vai ir bijis tiesas spriedums bijušā Madonas novada pašvaldības kārtībnieka lietā, uz ko Valsts policijas pārstāvis atbildēja, ka kriminālprocess joprojām turpinās.
– Jau labu laiku Madonā nav atskurbtuves. Vai, jūsu vērtējumā, tā ir nepieciešama vai tomēr varam bez tās iztikt? – Vasiliju Himuļu turpināja izvaicāt Andris Sakne.
Madonas iecirkņa priekšnieks atbildēja, ka iecirknī šobrīd ir viena telpa, kas pielāgota atskurbtuves funkcijām, taču jautājums, kas pēdējā gada laikā pacelts gan Valsts policijas, gan starpministriju līmenī, kādā brīdī būs nopietni jārisina.
– Nepieciešamība pēc atskurbtuves ir, taču problēma ir tā, ka pagaidām nav vienotas pieejas, kā atskurbtuves ierīkot, un, kas ir pats būtiskākais, nav skaidri iezīmēti līdzekļi, par kādiem tās ierīkot, – situāciju komentēja Vasilijs Himuļa.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px