Ik pa laikam ziņās lasām, ka pieķerti ātruma pārkāpēji-rekordisti. Vēl nesen bija vairāki gadījumi, kad autovadītāji pie jaudīgu spēkratu stūres nav jutuši, ka brauc ar 180 km/h ātrumu… Arī ikdienā visai bieži autovadītāji pārkāpj atļautā ātruma ierobežojumus, tā radot bīstamību ceļu satiksmē.
Pagājušajā nedēļā Valsts policija (VP) pievērsa pastiprinātu uzmanību ātrumpārkāpējiem, iesaistoties Eiropas mēroga akcijā – ātruma kontroles maratonā, kas uz valsts autoceļiem sākās ceturtdienas, 21. aprīļa, rītā un noslēdzās pēc 24 stundām, piektdienas rītā. VP uzsver, ka ātruma pārsniegšana ir viens no izplatītākajiem smagu ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem un ātruma maratons tiek rīkots, lai šai problēmai pievērstu pastiprinātu sabiedrības uzmanību. Latvija ātruma maratonā piedalījās otro gadu, maksimāli iesaistot VP rīcībā esošos resursus.
Kontroles maratonam sākoties, policisti novēroja, ka autovadītāji brauc gana prātīgi un būtiski ātruma pārkāpumi netika konstatēti, taču līdz akcijas noslēgumam pārkāpēju skaits būtiski audzis, secina VP. Kontroles maratona laikā šogad uz ceļiem fiksēti teju par 100 ātruma pārkāpējiem vairāk nekā pagājušajā gadā. No pārbaudītiem 2116 transportlīdzekļu vadītājiem ātrumu pārsniedza 709.
Madonas reģionā apturēti 24 atļautā ātruma pārkāpēji, informē VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Jānis Freijs. Salīdzinājumā: pērn tikuši sastādīti vien 10 protokolu par atļautā ātruma pārsniegšanu; šogad šis skaits pieaudzis pat vairāk nekā divas reizes. – Lai gan plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš bija izsludināts, ka norisināsies ātruma kontroles akcija, acīmredzot, ir autovadītāji, kuri ar to nerēķinās un tam nepievērš uzmanību. Lai gan VP Madonas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā nebija ātruma pārkāpēju-rekordistu, ātruma pārkāpēju skaits, uzskatu, ir liels, – pauž Jānis Freijs. Viņš atklāj arī kādu kuriozu – ātruma kontroles maratona laikā apturēts arī auto, kura vadītājs ne tikai pārsniedzis ātrumu, bet arī pasažieri nav bijuši piesprādzējušies. Jānis Freijs turpina: – Autovadītājs par šo aizrādījumu sašutis atbildēja, ka norisinās taču akcija, kāds esot sakars ātrumam ar drošības jostām?
Policija atgādina – tas, ka tiek pastiprināti pievērsta uzmanība kādam konkrētam pārkāpumu veidam, nenozīmē, ka citi pārkāpumi tiek ignorēti vai atļauti. Turklāt drošības jostām un ātrumam ir cieša saistība, jo straujas bremzēšanas gadījumā nepiesprādzējies pasažieris var ne tikai gūt traumas, bet arī nopietni traumēt priekšā sēdošo autovadītāju un citus pasažierus.
Kopumā Latvijā akcijas laikā fiksēti vairāki ātruma pārsniegšanas gadījumi, kad šoferi steigušies ar būtiski pārsniegtu ātrumu. Viens no lielākajiem konstatētajiem pārkāpumiem fiksēts ap pulksten 19.40 Zemgales reģionā, uz autoceļa Birži-Bebrene. Tur kāds 1992. gadā dzimis automašīnas Audi 100 vadītājs vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometru stundā, traucies ar 162 kilometriem stundā. Pārbaudot šoferi, izrādījās, ka vīrietis piedevām bijis 3,18 promiļu lielā alkohola reibumā un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Audi šoferis arī iepriekš, 2013. gadā, ticis pieķerts vadām spēkratu alkohola reibumā, toreiz no alkohola pārbaudes gan atteicies.
Savukārt Kurzemes reģionā ap pusnakti Kalvenes pagastā uz autoceļa Rīga – Liepāja fiksēts kāds Chrysler Pacifica automašīnas vadītājs, kurš traucās ar ātrumu 164 kilometri stundā. Tāpat Kurzemē fiksēts būtisks ātruma pārkāpums pie kāda daudzdzīvokļu māju masīva, kur atļauto 50 kilometru stundā vietā autovadītājs traucies ar ātrumu 111 kilometru stundā.
Visvairāk atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju fiksēti Zemgalē – 198. Bet Vidzemē, Kurzemē un Rīgas reģionā konstatēts līdzīgs pārkāpēju skaits, tas ir 154 Vidzemē, 152 – Rīgas reģionā un 149 – Kurzemē. Vismazāk ātruma pārkāpēju fiksēti Latgalē – 56. Akcijas laikā ātruma kontroli veica teju 300 Valsts policijas amatpersonas, ziņo VP.