Šodien par to liecina Mežu pētīšanas stacija, zinātnieki, viņu darbi un eksperimentālie objekti. Bet ne tikai.
1953. gadā savu darbību uzsāk Mežu pētīšanas stacija „Kalsnava". Par tās organizēšanu 1952. gada 29. martā PSRS Ministru padome izdod rīkojumu: „Latvijas PSR Ministru padomei Pļaviņu rajonā organizēt Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūta Mežu pētīšanas staciju „Kalsnava"." Stacijas organizēšanas iniciators (tolaik institūta laboratorijas vadītājs) Arvīds Zviedris, strādādams šai apvidū, bija novērojis, ka Kalsnavas apkārtnē nelielā platībā aug visas koku sugas, kādas sastopamas Latvijā. A. Zviedra dienasgrāmatā no 1952. gada janvāra līdz decembrim parādās ieraksti, ka viņš kārtojis Kalsnavas mežniecības pārņemšanas lietas, kā arī Mežu pētīšanas stacijas robežu jautājumus. Ar 1953. gada janvāri paredzētajā teritorijā esošās Madonas un Varakļānu mežsaimniecības ēkas, kā arī meža sardzes zirgi un inventārs tiek nodots ZA Mežsaimniecības problēmu institūtam. Kā liecina arhīva dokumenti, tolaik strādājošie, piesakoties darbā, raksta solījumu „glabāt visstingrākā slepenībā visus valsts noslēpumus, kas kļūs zināmi sakarā ar dienesta stāvokli darbā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas iestādēs".
Vēlākais iestādes direktors Gunārs Igaunis izsakās, ka zinātniskais darbs „Kalsnavā" sācies ar lauksaimniecības zinātņu kandidāta Miervalža Buša pieņemšanu pastāvīgā darbā 1953. gada 18. augustā. Turpmākajos gados MPS „Kalsnava" kā pētniecības iestāde un Latvijas Mežsaimniecības problēmu institūta (no 1976. g. – Zinātnes un ražošanas apvienība „Silava") eksperimentālā bāze savu darbību arvien pilnveido un paplašina. „Silavas" (no 1991. gada – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts) speciālisti veic novērojumus savos pētniecības objektos Kalsnavas mežu novadā. Šejienes zinātnieki sadarbojas ar līdzīgām iestādēm Padomju Savienībā un ārvalstīs, tāpēc objektu apzīmējumi, tam laikam netipiski, ir latviešu, krievu un angļu valodā. Vērot, kā zinātnes atziņas iztur praktiskās pielietošanas pārbaudi, jau 1979. gadā Kalsnavā ierodas arī Starptautiskās Mežu pētīšanas organizāciju savienības (IUFRO) pārstāvji. Stacijā izstrādātas 7 zinātņu kandidātu (Broņislavs Rokjānis, Gunārs Igaunis, Irenejs Tjarve, Jānis Broks, Antons Kažemaks, Veronika Bambe, Leons Varslavāns) un 1 zinātņu doktora (Gunārs Igaunis) disertācija.
Mežu pētīšanas stacija „Kalsnava" reorganizēta 2000. gadā, bet tās pēctece Meža pētīšanas stacija ar administratīvo centru Kalsnavā darbu turpina. Daudziem pazīstamais uzņēmums „Sēklas un stādi" ar apmeklētāju iecienīto Kalsnavas arborētumu ir bijušās Mežu pētīšanas stacijas „Kalsnava" sastāvdaļa.
Nolūkā nepazaudēt saikni starp bijušo un esošo Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā ir tapusi izstāde. Tās pamatā iestādes darbinieku saglabātās dažādās vēstures liecības: fotogrāfijas, zinātniskie darbi, to publikācijas, priekšmeti, apbalvojumi, 1950.-1960. gadiem raksturīgās sienas avīzes u. c. Izstāde ir ne tikai zinātnieku, bet visu Mežu pētīšanas stacijā „Kalsnava" strādājošo kopīgā darba apliecinājums. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs pateicas par atbalstu katram, kas ar savām zināšanām, muzejiskiem priekšmetiem un morālu atbalstu palīdzēja izstādes veidošanā.
29. aprīlī pulksten 14 Madonas muzeja izstāžu zālēs atklāsim divas izstādes: „Mežu pētīšanas stacija Kalsnavā" un „Aiz kokiem nepazaudēt mežu". Laipni aicināti!
Autore: BRIGITA BALODE,
Madonas muzeja
kultūrvēstures nodaļas vadītāja
Foto no Igauņu ģimenes arhīva