Otrdien saņēmām zvanu no Dzintara, kas bija sašutis par zemnieku saimniecības „Krīči" saimnieka Ilgoņa Buša izdarībām. Dzintars pārdevis Ilgonim kartupeļus, bet naudu tā arī neesot saņēmis.
– Kad notika darījums, Ilgonis Bušs apgalvoja, ka viņam skaidras naudas neesot. Uzticējos un ierakstīju pirkumu savā mazajā čeku grāmatiņā, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, un Ilgonis Bušs uzlika savu zīmogu – sanāca, ka it kā naudu būtu samaksājis. Taču tā arī nauda netika pārskaitīta. Skaidroja, ka nauda tiekot pārskaitīta tikai katra mēneša 4.-7. datumā. Klāt jau jūlijs, un arī datumi garām, taču kontā – nekā. Situācija izveidojusies ļoti nepatīkama; it kā parāds nav liels, taču nauda paliek nauda. Vēl jo vairāk aizvaino tas, ka darījuma laikā izlikās par uzticamu cilvēku, bet tagad pat uz telefona zvaniem neatbild, – par notikušo pastāstīja Dzintars. Otrdienas vakarā Ilgoni esot izdevies beidzot sazvanīt: – Kad piezvanīju no sievas mobilā telefona (nezināma numura), man beidzot atbildēja. Viņš teica, ka es neizprotot maksāšanas sistēmu, kaut arī pats pirms tam visu esot paskaidrojis. Beigās vien noteica, ka tādā gadījumā jātiesājas. Esmu ar mieru, iesniegšu sūdzību Valsts ieņēmumu dienestā un policijā.
Dzintars izlēmis par šo gadījumu neklusēt tāpēc, ka iespējams esot arī citi cilvēki, kuri apkrāpti. Patiešām, apskatot laikraksta „Stars" mājas lapu, redzami divi komentāri rakstam par z/s „Krīči" – abi apgalvo, ka ir apkrāpti.
Māris 19. februārī rakstījis:
– Ne tikai pašam jāaudzē un jātirgo, arī parādi pašam jāatdod. Nez cik zemniekus viņš ir piekrāpis?
– Mani viņš arī piekrāpa, un summa bija diezgan ievērojama. Tā jau var labi dzīvot. Ja es neesmu vienīgais, tad jāvēršas policijā, ko arī darīšu, – 13. martā piebalsojis Andris. Arī Dzintars atstājis savu komentāru: – Šis vīrs mani piekrāpa, par ko publicēšu republikas laikrakstos, Valsts Ieņēmumu dienestā un policijā.
Vienošanās jau panākta
Ilgonis Bušs, lūgts komentēt šos pārmetumus, atbildēja: – Es nesaprotu, kādu ažiotāžu te tagad taisīs, jo pa telefonu taču sarunājām, ka naudu viņam pārskaitīšu līdz 10. jūlijam. Man pašam pagaidām nav pārskaitīta nauda kontā, tāpēc arī vēl nevaru samaksāt. Otrdien visu paskaidroju, ka ne jau speciāli neizmaksāju to naudu, bet gan tāpēc, ka pašam vēl nav samaksāts. Taču viņš bija ļoti ietiepies, tāpēc beigās teicu, ka var jšo jautājumu risināt arī tiesas ceļā, ja pretenzijas ir tik lielas. Vai tie 50-60 lati ir tā vērts, lai ietu caur tiesu, šaubos, bet cilvēks manī neklausījās, kaut arī skaidri un gaiši teicu, ka līdz 10. jūlijam tiks samaksāts. Varu pateikt godīgi – man pašam vēl nav samaksāti 4500 lati, bet vai tad es katram parādniekam pakaļ skraidīšu? Taču ar Dzintara kungu sarunas beigās vienojāmies, ka nauda tiks izmaksāta līdz 10. jūlijam, tāpēc nesaprotu, kāpēc viņš ceļ traci.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 09.07.2009.
Autors: LAURA VOITIŅA