Sakarā ar beidzamajā laikā izskanējušajiem pretējiem viedokļiem attiecībā uz to, kurā no novadiem – Madonas vai Rēzeknes – pēc administratīvi teritoriālās reformas būtu jāiekļaujas Varakļānu novadam (VARAM izstrādātajā modelī tas iekļauts Madonas novadā), Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija aicināja Varakļānu novada domi organizēt novada iedzīvotāju aptauju, kas notika no 13. līdz 15. februārim.
Taču pirms tam – 12. februārī – iedzīvotāji tika aicināti uz publisko apspriedi saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR), uz to Varakļānu kultūras namā iedzīvotāji bija ieradušies kuplā skaitā.
Apspriedi atklāja un prezentāciju bija sagatavojis Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, kas klātesošajiem atgādināja, ka sākotnēji bijusi cerība, ka Varakļāniem būs pašiem savs novads, taču pēc sabiedriskās apspriešanas, kas notika Varakļānos, bija skaidrs, ka šis sapnis ir izsapņots. Tāpat domes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz Varakļānu domes 2019. gada 16. decembrī pieņemto lēmumu, kurā dome lēma neatbalstīt VARAM izstrādāto pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas modeli un nepiekrist likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" virzīšanai izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, kā arī lūgt Saeimu, atbilstoši šobrīd spēkā esošā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 4. un 5. pantam, rosināt pašreizējo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros izveidot otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas pašvaldību autonomās funkcijas. Atbalstīt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu pēc otrā līmeņa pašvaldību izveides, paredzot, ka Varakļānu novads tiktu iekļauts Madonas apriņķī. Māris Justs atzina, ka pret šo lēmumu ir dzirdēti arī ne visai glaimojoši komentāri: – Bet, lai ko varētu komentēt, ir jābūt arī informācijai. Balstoties uz Apdzīvoto teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas ir spēkā no 2008. gada 30. decembra, 4. pantā ir rakstīts, ka Latvijas Republiku iedala šādās administratīvās teritorijās: apriņķos, republikas pilsētās un novados. Un attiecīgi ir skaidrots, kas tad ir apriņķi. Diemžēl valsts nav izpildījusi šo mājasdarbu – nav sadalījusi valsti apriņķos un nav izveidojusi otro līmeni, un tā ir valsts neizdarība. Tieši tādēļ mēs esam šajā situācijā, kur nākamais modelis mums tiks uzspiests mazliet citādākā līmenī.
Domes priekšsēdētājs arī raksturoja situāciju, kas izveidojusies Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, kurā skatīts iesniegums Varakļānu novadu pievienot Rēzeknes novadam, nevis Madonas novadam, kā tas paredzēts ATR modelī, un, lai komisija pieņemtu galīgo lēmumu, novada dome aicināta rīkot iedzīvotāju aptauju.
Māris Justs skaitļos mēģināja pierādīt plusus un mīnusus, pievienojoties vienam vai otram novadam, un aicināja to izvērtēt. – Mēs kultūrvēsturisko mantojumu cienām un kultivējam. Un ir pie mums arī latgaliskā kultūra un latgaliski cilvēki runā, bet, ja ir runa par pašvaldības funkciju veikšanu un to, kā tas notiek šobrīd, tad jebkurā gadījumā šobrīd visi skatieni ir uz Madonas pusi, – atzina Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.
Divas pretējas nometnes
Debates pēc domes priekšsēdētāja uzstāšanās izvērtās emocionālas un visai vētrainas un ilga vairāk nekā divas stundas. Auditorija tāpat kā novada sabiedrība ir sadalījusies divās nometnēs – kamēr vieni uzskata, ka Varakļānu novads ir neatņemama Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un tas jāpievieno Rēzeknes novadam, citi par pareizāku risinājumu uzskata pievienošanos Madonas novadam.
Vairāki runātāji ar dedzību aicināja aizstāvēt un saglabāt Latgales kultūrvēsturiskās vērtības un identitāti, kā arī neaizmirst senču matojumu un pievienoties Latgalei. Bija ieradušies arī pārstāvji no Dekšāres pagasta, kā arī bijušie varakļānieši, kas tagad dzīvo citur, kuri arī rosināja Varakļānu novadu pievienoties Rēzeknei un Latgales reģionam. Debatētāji akcentēja, ka Vidzemē visvairāk ir attīstījusies Valmiera, Cēsis. Tur sakārtoti ceļi kā Eiropā, bet Vidzemes austrumu gals daudzviet atpaliek arī no Latgales.
Taču debatēs arī tika aicināts, pirmkārt, pierādīt sevi vietā, kur dzīvojam, ar darbiem un tikai tad strīdēties par piederību vienam vai otram novadam. Tāpat iedzīvotājiem tika skaidrota situācija par vienotu sistēmu platībmaksājumos Latvijā, kā arī atzīmēts ieguvums, kas gūts, piedaloties LEADER projektos, kurus regulāri izsludina Madonas novada fonds, tajā skaitā Varakļānu pils jumta nomaiņa. – Viss mums tur notiek – dejas un pasākumi, visa pašdarbība ir saistīta ar Madonu. Sen visas iestādes Madonā. Uz slimnīcu Rēzeknē mums ir autobusu pietura divi kilometri, bet Madonā – 200 metri, – klāstīja Madonas novada atbalstītāji. Savukārt citi apgalvoja, ka šo vēsturisko no padomju laikiem saglabājušos aplamību beidzot laiks būtu likvidēt. Bija runātāji, kuri uzsvēra, ka notiek sadarbība gan Latgales, gan Vidzemes reģionā un latgaliskās vērtības tiek uzturētas arī šobrīd, un pauda pārliecību, ka, arī pievienojoties Madonas novadam, nav jāuztraucas par to zaudēšanu. Varakļānu latgaliskā kultūrvide saglabāsies un turpinās attīstīties latviskā gaisotnē.
– Iedzīvotājus ļoti šķeļ tas, ka pašreiz roku rokā ar reformu iet plānošanas reģiona jautājums. Jo viens ir tas, ka reformas gaitā mēs lemjam, vai pievienoties Madonas novadam vai Rēzeknes novadam, bet līdzi šim lēmumam nenoliedzami iet līdzi tas, ka Madonas novads ir Vidzemes plānošanas reģionā, bet Rēzeknes – Latgales reģionā. Saeimas komisijā, skatot šo jautājumu, skaidri un gaiši teica, ka Kultūras ministrijai ir uzdots veidot Latvijas kultūrvēsturisko karti ar šiem reģioniem, kuri nav saistīti ar ekonomiskajiem reģioniem, bet nosaukumi šiem reģioniem tomēr sakrīt ar kultūrvēsturiskajiem reģioniem, tāpēc tas arī liek cilvēkiem domāt, ko mums nozīmē pievienoties vienam vai otram novadam. Bet jebkurā gadījumā Varakļānu novada cilvēki ir gana korekti un inteliģenti, sanāksme bija pietiekami konstruktīva, – jau pēc apspriedes pauda Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.
Aptaujā nobalso par Madonas novadu
Aptauja par to, kurā novadā – Rēzeknes vai Madonas – Varakļānu novadam vajadzētu iekļauties pēc ATR, ilga trīs dienas un noslēdzās sestdien, 15. februārī, pulksten 20, kad novada vēlēšanu komisija apkopoja rezultātus. Aptaujā varēja piedalīties Varakļānu novada iedzīvotāji, kuri uz 2020. gada 1. janvāri bija deklarējuši dzīvesvietu Varakļānu novadā un uz aptaujas veikšanas dienu bija sasnieguši 18 gadu vecumu. Pavisam aptaujā piedalījās 1108 iedzīvotāji, no tiem 933 jeb 84,28 procenti nobalsoja par pievienošanos Madonas novadam, savukārt 174 jeb 15,72 procenti –
par pievienošanos Rēzeknes novadam. Viena aptaujas lapa atzīta par nederīgu. Jāpiebilst, ka pavisam novadā balsstiesīgo skaits, kuri varēja piedalīties šajā aptaujā, bija 2693.
Vakarrīt, kā pastāstīja Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, balstoties uz aptaujas rezultātiem, uz ārkārtas sēdi sanāca Varakļānu novada dome, kurā, astoņiem deputātiem balsojot „par", vienam „pret", tika pieņemts lēmums atbalstīt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitā plānoto Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā, atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikuma 24. punkta pirmajā lasījumā piedāvātajai redakcijai. Par pieņemto lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju.
Pēc pašreizējās informācijas, komisija pie šī jautājuma varētu atgriezties 21. februārī.
18.02.2020.