Pagājušā gada vasarā Edgars Kebbe no galvaspilsētas atgriezās dzimtajā Vestienā. Nu jau viņš te ir pamanīts un daudziem (īpaši jauniem cilvēkiem) – nepārprotami vajadzīgs. Ne velti Edgars tika iekļauts kandidātu sarakstā novada vēlēšanās.
Tiekoties nesen izveidotajās jauniešu centra telpās, kur Edgars regulāri uzturas un veic koordinatora darbu, vispirms vaicāju, kāpēc jaunietis izlēma no Rīgas nākt atpakaļ uz Vestienu.
– Vestienā man vienmēr ir paticis, – neslēpa Edgars Kebbe. – Kad strādāju Rīgā, tāpat katru nedēļas nogali braucu uz mājām. Uz laukiem pārcēlos laikā, kad valstī vēl nebija lielās krīzes, tātad var teikt – ne tāpēc, ka Rīgā būtu problēmas ar darbu. Mani atpakaļ vilka pavisam citas saites. Vestienā uzreiz darbavietu nevarēju atrast, bet garlaicīgi nebija: sākām ar jauniešiem apmeklēt sporta zāli, organizēt dažādus pasākumus. Mūsu pulks auga, tagad uz jauniešu centru, kas atrodas Vestienas pamatskolas pagrabstāvā, regulāri nāk apmēram 20 jauniešu.
– Kā īsti tikāt pie telpām un idejas, ka jāveido savs centrs?
– Sākās ar to, ka Vestienas pagasta lauku attīstības speciāliste Vita Eizentāle uzrakstīja projektu un sadabūja nelielu finansējumu. Tad devos uz apmācību semināru jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā arī es. Nebiju vienīgais, mūs mācīja, kā rakstīt projektus. Paralēli tam, redzot, cik aktīvi pagastā kļuvuši jaunieši, pagasta pašvaldība atjaunoja skolas pagrabstāva telpas, nopirka datorus. Darbojamies bērnu un jauniešu kluba „Mēs" paspārnē, klubu vada Modrīte Rubene, es pieskatu telpas, organizēju pasākumus (piemēram, ziemā veidojām milzu figūras no sniega, un interesantākais, ka neviens tās nepostīja, jo paši bija piedalījušies skulptūru veidošanā).
– Vai jauniešu centrā esi algots darbinieks?
– Šo darbu sāku veikt pagājušā gada beigās, neviens toreiz par to nemaksāja. Tagad gan ir neliels atalgojums. Kad organizējam pasākumus, pašvaldība iedod līdzekļus arī degvielai. Bez tam pasākumus finansiāli palīdzējuši īstenot vietējie uzņēmēji Artūrs Vīle un Aivars Zariņš-Petrovics.
Ko organizējam? Dažādus vakarus, diskotēkas, piesaistām apsardzi, paši arī uzmanām, lai nebūtu konfliktu. Jauniešu atsaucība ir liela: palīdz atvest un izkraut aparatūru, it visā ir ieinteresēti.
Šobrīd strādājam pie izlaiduma pasākuma neoficiālās daļas veidošanas (balle un diskotēka). Rūpēsimies par to, lai absolventiem būtu jauks noslēguma tusiņš vai – kā tagad latviski saka – burziņš. Izlaidums Vestienas pamatskolā notiks 13. jūnijā.
– Vai esi atradis vēl kādu nodarbošanos?
– Veidoju mājas lapas. Gatavoju lapu Kalsnavas pamatskolai, nesen pabeidzu mājas lapu Lido kalnam Ķirsona muižā (www.lidolauki.lv). Tur var iepazīt piedāvājumu ziemas un vasaras sezonai. Ziemā uz kalna darbojos arī kā instruktors, mācīju braukt ar sniega dēli. Pašam patika, tāpat citiem – bija interesanti. Šobrīd veidoju mājas lapu SIA „Lido dizaina rūpnīca" (www.ldr.lv).
– Uz ārzemēm braukt negrasies?
– Noteikti ne, man ārzemēs dzīvot nepatīk. Arī jaunieši, ar kuriem esmu runājis un kuri atgriezušies Vestienā no Rīgas, atzīst, ka vēlas atrast darbu Madonas apkārtnē. Starp citu, kopā ar Inesi Mailīti, Montu Krūmiņu un Vitu Eizentāli uzrakstījām projektu, kura apstiprināšanas gadījumā vasarā varēsim apmācīt vietējos jauniešus. Projekta ietvaros paredzēts veidot filmu par Vestienu, turklāt doma ir tāda, ka maksimāli šajā darbā iesaistīsim vietējos spēkus.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto