Sarkaņu pamatskolas skolotāji 2. aprīlī bija sarūpējuši brīnišķīgu vecvecāku pēcpusdienu – skaistus svētkus kopā ar mazbērniem.
Paldies liktenim, ka mums doti mazbērni. Tā ir īpaša paaudžu nepārtrauktības saikne, īpaša drošības un piepildījuma izjūta. Turpinājums. Tālākgājums.
Paldies mazbērniem par mīlestību, ne ar ko nesalīdzināmo uzticēšanos. Paldies, ka mums ir vieta jūsu dzīvē, pagaidām vēl divu roku apskaujama.
Ar sirds gavilēm un asarām acīs mēs baudījām savu mīļumiņu uzstāšanos. Ik acu skatiens vērās tikai savā vecmāmiņā, tikai viņai paloja mazās sirsniņas lielā mīlestība.
Ar apbrīnu vēroju bērnu prasmes un varēšanu: cik daudz bērnu spēlē flautu kopā ar skolotāju Baibu Putniņu (arī viņas dzimtas saknes nāk no Sarkaņu pagasta), kā skan ģitāra Artura Kloppes rokās, izpildot šūpuļdziesmu ciklu. Bērnu spēju attīstību un izaugsmi ieraudzīju mūsdienu deju priekšnesumos pašu mazāko un vecāko klašu skolēnu izpildījumā (vadītāja Līga Kuba). Dzeja skanēja kā teātra uzvedums. Atkal salīdzinājums – cik mūsu ķipari nedroši, neatraisīti aiziet uz skolu, bet pēc dažiem gadiem viņi kļūst sabiedriski, atraduši kādu talantu. Prieks bija vērot 4. klases uzstāšanos – pārliecināti, ar skaidru valodu, atbrīvoti. Tas – skolotājas Guntas Apeles darba rezultāts.
Kā to visu apgūt, iemācīties, nācās izbaudīt arī mums, vecvecākiem. Vajadzēja gan veidot vecmāmiņu orķestri, gan trenēt pareizu dikciju, gan piedalīties skatuves kustību vingrinājumos. Bezgala jauki bija darboties kopā ar saviem mazbērniem. Protams, vērtīgas, arī nopietnas un draiskas bija sarunas ar audzinātājām. Ar mums kopā bija skolotājas Mārīte Lukašuna un Laima Vilciņa.
Jums, skolotāji, mūsu paldies un godbijība. Par to, ka mūsu mazbērni aug ne tikai zinoši, bet viņiem ir radīta iespēja vispusīgi attīstīties.
Autore: Vecmāmiņa IEVA STIPRĀ
DIDŽA AKMENTIŅA foto