Lielu jubileju ir nosvinējusi Varakļānu evaņģēliski luteriskā baznīca. Augusta beigās apritēja 130 gadu kopš tās iesvētīšanas. Svētkus rīkoja ev. luteriskā draudze.
Svētku reizē tika godināti tie, kas palīdzēja baznīcas atjaunošanā materiāli vai ar padomu. Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Modra Vilkauša pastāstīja: – Tika sumināti visi, kas kādreiz piedalījušies baznīcas atjaunošanā, palīdzējuši šajā procesā, tāpat arī tajā, lai vispār pastāvētu draudze. Tā nav liela, bet aktīvi darbojas. Arī no domes aiznesu sveicienu. Liels nopelns pasākuma organizēšanā bija pašreizējai draudzes vadītājai Laumai Ikšei. Arī ikdienā viņa dod lielu artavu draudzes darbībā, tā teikt, veiksmīgi turpina Veltas Kalvānes iesākto darbu. Velta Kalvāne šajā dienā saņēma baznīcas apbalvojumu – tas ir uzticības vairogs.
Velta Kalvāne vairāk gan gribēja uzsvērt kolektīvu darbību, jo vienai paveikt baznīcas atjaunošanai nepieciešamos darbus nebūtu bijis iespējams. Iepriekš gan baznīca, gan pati draudze bijusi bēdīgā stāvoklī. Kādu laiku draudzes vispār neesot bijis, jo bijušie draudzes locekļi bija vai nu izsūtīti, vai fiziski iznīcināti. Pašlaik šajā pusē arī neesot neviena viņu pēcteča. Visi pašreizējie draudzes locekļi nav vietējie – uz Varakļāniem viņi pārcēlušies dažādu darba attiecību dēļ.
Pateicas atbalstītājiem
Baznīca savulaik celta par Stirnienes muižas atvēlētajiem līdzekļiem, tās atjaunošana un iesvētīšanas gadadienas pasākums nebūtu iespējams bez sabiedrības un labdaru atbalsta.
– Ne tikai svinējām jubileju, bet arī pateicāmies visiem, kas atjaunošanas darbā bija pielikuši savu roku un palīdzējuši. Pirms tam tur bija galīga postaža. Sabiedrības un māsu draudžu atbalsts bija neatsverams baznīcas atjaunošanā. Uzaicinājām tos cilvēkus, kam atjaunošanā bija vislielākie nopelni, un vairums arī ieradās. No Ferdinandskofas un Lībekas Vācijā pie mums viesojās 12 cilvēku grupa, 2 – no Jonstorpas Zviedrijā. Jonstorpas sadraudzības partneri mūs jau ilgstoši finansiāli atbalsta. Tāpat arī no baznīcas virsvaldes ieradās pārstāvji, bija aicināti Amerikas latvieši, Mineapoles luterāņu draudze, kas sākumā lielā mērā palīdzēja finansiāli. Par viņu ziedoto naudu tika veikts kosmētiskais remonts baznīcas iekšpusē, iegādāti soli, atjaunots altāris, ielikti logi un durvis. Lielu atbalstu atjaunošanā izrādīja arī vietējie cilvēki. Tas bija atmodas laiks, kad valdīja liels pacēlums, un ļaudis bija ļoti atsaucīgi. Pirmais atsaucās kādreizējais Kusas PMK priekšnieks Jānis Zdanovskis, ziedojot ievērojamu summu, tāpat arī Lubānas PMK priekšnieks Jānis Čudarāns un Madonas sadzīves pakalpojumu kombināta direktors Pēteris Balodis. Varakļānu izpildkomiteja un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija arī neliedza palīdzību. Viņi restaurēja altārgleznu. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas konsistorija palīdzēja iepirkt skārdu, lai varētu uzlikt jumtu. Ļoti lieli nopelni ir vietējam iedzīvotājam Jāzepam Mozgam, kas šogad šķīrās no šīs pasaules. Viņš nemaz nebija mūsu draudzes loceklis, pēc ticības katolis, taču, atklājot savas dzīves pieredzi remonta aprēķinu sastādīšanā, bija nesavtīgs, – Velta Kalvāne novērtēja. Palīgu ev. luteriskajai draudzei patiešām netrūcis – pats pēc savas iniciatīvas Jūlijs Počs no Anglijas, „Daugavas Vanagu" darbonis, piesaistīja finansējumu no „Daugavas Vanagu" organizācijas un palīdzēja atjaunot Brīvības cīnītāju pieminekli, ko bija izpostījuši vandaļi, un kapliču. Tās atjaunošanā ļoti aktīvi palīdzējis arī Imants Šneps no Jelgavas, kura vecāki atdusas šajā kapsētā. Uzņēmējs šajos krīzes apstākļos ziedoja ļoti lielus līdzekļus, turklāt noalgoja strādniekus un pats noorganizēja viņiem dzīvesvietas, ēdināšanu, materiālus remonta laikā. Velta Kalvāne pauda pateicību: – Sākumā nebija ne santīma, bet, pateicoties cilvēku atsaucībai, varējām atzīmēt šo nozīmīgo atjaunotās baznīcas jubileju. Viesi no Vācijas bija vēlējušies nodibināt sakarus ar kādu Latvijas luteriskās baznīcas draudzi. Viņiem piedāvāja arī Rīgas baznīcas, bet viņi izvēlējās braukt uz laukiem pie mums. Tā nu pirms 16 gadiem sākās mūsu sadraudzība. Viņi pie mums brauc vasarās, šī bija jau 15. reize. Viņiem ir pievienojušies arī draugi no Lībekas, kas mūs arī mēģina dažādos veidos balstīt.
Arī draudzes priekšnieci Laumu Ikši viņas priekšgājēja raksturoja kā ļoti aktīvu, ar spēcīgu stila izjūtu, tāpēc viņas vadībā draudzei izdevies sarīkot atmiņā paliekošus svētkus.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no personiskā arhīva