9. novembrī Stirnienē pamatskolas un tautas nama pašdarbības kolektīvi ieskandināja Latvijas dzimšanas dienas svinības – ar valsts himnu, dzejas un dejas rindām, muzikāliem priekšnesumiem un vienojoties dziesmotajā Annas Rancānes un Arno Eversa veltījumā „Stirnienes valsis".
Pasaule radīta cilvēkam, mieram un dzīvībai. Kādēļ gan brīvība un miers jāizcīna asinīs? Kādēļ brālim jāstāj pret brāli, tēvam pret dēlu? Cik jokaini vēlēt mieru virs zemes, ja kara rūpnīcas neapklust arī Ziemassvētkos? Noliksim krustotos šķēpus, apraksim kara cirvjus un no lielgabaliem izliesim zvanu spēles. Lai zīles, dūjas, vanagi un dzilnas nes labas ziņas un velk prātu uz mīlestības, brīvības un dzīvības pusi.
Šorīt atkal debesis zvana. Skan, dun, viļņo uz visām pusēm. Rīgā Jēkabs sasaucas ar Doma gaili, Pēterbaznīcas skandinājums triec līdz pašai Kuršzemes jūrai, Madlienas stundu sargs sauc uz Skaistkalni, Līksna uz Aglonu, Rēzekne no saviem septiņiem pakalniem uz Ludzas pilskalniem vārsmo. Cik labi, ka debesis zvana – tātad ir miera laiks, nav zvani pārkausēti lielgabalos un plintēs, nav mātēm jāplēš drēbes, dēlus vadot, nav zemei jāvaid, kaujā kautos glabājot. Cik labi, ka debesis zvana – gaisu gaisi jaucas zvanu skanējumā kā simtiem gadu pirms mums un vēl simtos pēcāk. Ir tik labi te būt – miera laikos.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.11.2013.
Autore: IEVA ZEPA