Kad vasaras sākumā pirmoreiz tikāmies ar Madonas novada pašvaldības aģentūras „Kalsnava" direktori Rutu Šēnbergu, viņa visai kritiskus vārdus veltīja ES stipendiātu jeb tā saucamo simtlatnieku veikumam. Taču, izvērtējot vasarā padarīto, viņas atzinums ir mainījies.
– ES stipendiāti jeb tā saucamie simtlatnieki ir paveikuši daudz labu darbu. Nav tā, kā dažviet, kur tikai ravē dobes vai savāc pērnās lapas. To arī mūsējie dara, taču tas nav vienīgais darbs. Patlaban strādā 14 simtlatnieku, bet to skaits ir mainīgs. Reizēm ir jāpalauza galva, kādus darbus katram uzticēt, taču reizēm nejauši izdodas atrast piemērotāko. Tā, šovasar vienam puisim iedevu šķēres un teicu: ir jāapgriež dzīvžogs. Izrādījās, ka viņam šī nodarbe ļoti patīk un arī labi padodas. Kādas formas mūžzaļajiem apstādījumiem viņš izveidoja! Prieks un gandarījums bija gan pašam, gan mums, pārējiem, – vaicāta par ES stipendiātu veikumu, atzīmē Madonas novada pašvaldības aģentūras „Kalsnava" direktore Ruta Šēnberga.
Viņa uzsver, ka šovasar ES stipendiāti veikuši dažādus darbus: – Man vienmēr ir šķitis, ka ar pienācīgu cieņu ir jāizturas pret visiem kritušajiem, lai vai kādi laiki bijuši un kurā pusē katram nācies karot. Kalsnavas pagastā ir palieli padomju armijas brāļu kapi. Tur pavasarī sastādījām mūžzaļos kadiķīšus un atjaunojām kritušo karavīru vārdus. Uzraksti bija ļoti padzisuši, lielu daļu nemaz nevarēja izlasīt. Vispirms baltās granīta plāksnes nomazgājām ar skābi, tad divas ES stipendiātes ar smalku otiņu, izmantojot melnu krāsu, atjaunoja uzrakstus. Tas prasīja gandrīz mēnesi cītīga darba.
ES stipendiāti strādāja arī citos objektos. Vienā mājā Aiviekstē palīdzēja izremontēt kāpņu telpu, turklāt tā, ka prieks bija skatīties. Vīri izcirta grāvmalas, bet vecajā klubā, kur ir uzsākti siltināšanas darbi, ne tikai no bēniņiem izvāca gadsimtu senās grabažas, bet pēc būvnieku pieprasījuma – arī veco skaidu un smilšu pakojumu starp sijām.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto