Šajās jūnija dienās Madonas reģionā viesojās ilggadējie draugi – biedrības „Lettland hilfe" („Palīdzība Latvijai") pārstāvis Peters Langbēns un bijušais Metmanas, kas ir sadraudzības pilsēta Vācijā, pilsētas mērs Bernds Ginters. Viesi tika uzņemti Madonā, Cesvainē un Lubānā, kur vairāku gadu garumā tiek nodrošināta humānā palīdzība pašvaldību iestādēm – gan mēbeles, gan aprīkojums.
Vizītes ietvaros Peters Langbēns un Bernds Ginters tikās ar pašvaldību pārstāvjiem, apmeklēja iestādes, kurās izmantoti saņemtie palīdzības sūtījumi, kā arī dažus tūrisma un uzņēmējdarbības objektus.
Peters Langbēns šurp dodas katru gadu, savukārt Berndam Ginteram pēdējā viesošanās Madonas reģionā bijusi pirms kādiem četriem gadiem. Vizītes laikā Cesvainē Bernds Ginters uzsvēra: – Jau toreiz zināju, ka labprāt šurp atgrieztos, lai paskatītos, kā viss attīstās, īpaši saistībā ar Cesvaines pili. Ar prieku redzu, ka darbi tajā ir gājuši uz priekšu, tāpat attīstās arī citas jomas, sevišķi pateicoties Eiropas līdzekļiem. Gluži tāpat kā Metmanas simbols ir neandertālietis, Cesvaines simbols ir tās pils, jāturpina veidot pili kā tās atpazīšanas zīmi.
Arī Peteram Langbēnam Cesvaines pils ir īpaša – ar to aizsākusies mīlestība pret Cesvaini, Madonas reģionu kopumā un sirsnīgas attiecības ar pašvaldību darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Palīdzību Latvijai Peters Langbēns organizē nu jau 23 gadus, vietējie iedzīvotāji zina par šo viņa nodarbošanos, tādēļ paši jau zvana, ja mājoklī plānojuši nomainīt mēbeles, bet vecās vēl ir gana labā stāvoklī. Peters tās apseko un organizē sūtīšanu uz Latviju. Šāds darbs nebūt nav viegls. Dienas ir piepildītas no pulksten 8 līdz pat pulksten 20, arī nedēļas nogalēs. Cesvaines novada domē Peteru sagaidīja ne vien kā labu draugu, bet arī sabiedrisko darbinieku, kurš sniedzis daudz palīdzības cesvainiešiem. Peters Langbēns vērtēja: – Darbs nav grūts, ja tas patīk un ir sirds aicinājums. Tas ir ilgtermiņa projekts, ko darīšu, kamēr vien spēšu.
Bernds Ginters piebilda: – Mēs jau smejamies, ka Peters savu darbību beigs, kad jau staigās ar rollatora (staigulis. – Aut.) palīdzību (smejas).
– Ja nebūs to atsūtījis mūsu pensionāriem, – atjokoja Cesvaines novada sociālās aprūpes nodaļas pārvaldnieks Juris Rozenbergs.
Juris Rozenbergs atzina, ka sadarbības partneru sniegtā palīdzība ir caurvijusies ar sadzīvi Cesvainē: – Jūsu ikdienas darbs Cesvainē ir redzams gandrīz vai katrā iestādē. Liels paldies visiem Metmanas iedzīvotājiem, kuri palīdzējuši sarūpēt palīdzību Cesvaines iedzīvotājiem – pa šiem gadiem tas bijis tiešām ļoti daudz. Tas ir, sākot ar saldumiem, ko varam iedot līdzi Cesvaines trūcīgajiem, līdz pat mēbelēm, ar ko iekārtotas gandrīz vai visas iestādes, tai skaitā arī šodien pašvaldības zālē sēžam uz krēsliem no Metmanas. Paldies no mums visiem par jūsu darbu!
Viesošanās laikā Cesvaines novada domē Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats iepazīstināja ar aktualitātēm, kas norisinājušās pēdējā gada laikā un gaidāmas drīzumā: – Pēdējā gada laikā uz priekšu virzījušies dažādi projekti, ko esam iesākuši. Sporta zāle pie skolas, iesākti divi lielāki projekti Cesvaines pilij – centrālās daļas jumta un akmens kalumu atjaunošanai, kā arī pārseguma atjaunošana starp otro un jumta stāvu. Otrajā projektā, kas saistīts ar Cesvaines pili, paredzēts atjaunot daļu telpu pilī, izbūvēt liftu, uzlabojot pieeju cilvēkiem ar invaliditāti. Diemžēl arī ar visu šo Cesvaines pils nebūs pilnībā atjaunota. Jaunajiem deputātiem būs jādomā, kā šo darbu turpināt un kā arī pili izmantot, lai ne mazums ieguldīto līdzekļu atgūtu.
Vēl kāds liels projekts – paredzēts pilnībā rekonstruēt Pils ielu, pa kuru Cesvainē iebrauc no Madonas-Gulbenes šosejas – tā ir galvenā iela, ko visi ievēro un kas šobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī. Ielas un lauku ceļi, kas Cesvaines novada teritorijā kopumā veido ap 200 kilometru, iedzīvotājiem ir svarīgākais, ko viņi norādījuši dažādās aptaujās un anketās.
Protams, paralēli notiek darbs arī pie mazākiem projektiem, piemēram, šogad plānots atjaunot jumta segumu pils kompleksā esošajam stallim, atjaunināt tautastērpus mūsu kultūras nama kolektīviem. Šogad jau paspējām nomainīt visus vecos plauktus bibliotēkā un nedaudz arī paremontēt telpas. Kam nav risinājuma, bet pie kā būs jāstrādā, ir sociālais bloks, jo sabiedrība noveco un sociālās prasības tikai pieaug. Jāmeklē atbilstošas telpas sociālajam dienestam, aprūpes centram un atsevišķiem sociālajiem pakalpojumiem. Ne tik priecīgs notikums – šogad slēdzam Cesvaines internātpamatskolu, jo bērnu skaits ir ļoti mazs, arī valsts finansējums ir samazināts, tādēļ pilnvērtīgu mācību procesu vairs nevarēja nodrošināt. Šī skola tiek pievienota Cesvaines vidusskolai.
Šajā sakarībā Berndu Ginteru interesēja situācija Cesvaines novadā ar jauniešiem – vai lielākā daļa izbrauc vai paliek dzīvot un strādāt dzimtajā novadā? Uz to Vilnis Špats atbildēja: – Gluži tāpat kā visur, jaunatne aizplūst tur, kur ir vieglāk nopelnīt. Lai gan novadā bezdarba līmenis ir ap 10%, kad jāmeklē darbinieki, šo pretendentu ir gaužām maz. Tas ir arī urbanizācijas process, kas Latvijā ir ļoti aktuāls. Rīgā, tās apkārtnē bērniem nav vietu bērnudārzos un skolās, kamēr laukos tās slēdz ciet. Kāds jau paliek. Pašvaldība nekā citādāk šo procesu nevar ietekmēt, kā vien sakārtojot vidi, infrastruktūru, jo tiešā veidā ietekmēt uzņēmējdarbību vai radīt darbavietas nevar – tie arī ir gan ceļi, gan iestāžu attīstība, pie kā visi, tai skaitā ar jūsu atbalstu, strādājam.
27.06.2017.