21. jūnijā Madonas novada Rēķu kalnā ritēja pasākumu klāsts, kam dots nosaukums „Jāņuguns ziedos". Lietavu cauraustajā laikā šī diena iezīmējās ar sauli, līdz ar to meteoroloģiskie apstākļi ļāva visam ritēt, kā iecerēts.
Ugunsskulptūru festivāls Sarkaņu pagastā piecu gadu garumā (pērn tas nenotika) kļuvis populārs visā reģionā un ārpus tā. Lai apskatītu mākslinieku simpozijā radītās iespaidīgās ugunsskulptūras, cilvēki uz mazo Sarkaņu pagastu saulgriežu vakarā plūst no malu malām. Arī šogad, pārceļoties no Biksēres ūdenskrātuves uz Rēķu kalnu, mākslinieku grupas paveiktais priecēja tuvus un tālus. Tradicionāli radošo brigādi vadīja starptautiski atpazīstamais tēlnieks Kārlis Īle, līdzās viņa veidotajam darbam redzējām Gundara Kozlovska, Armanda Vecvanaga, Maijas Puncules, Māra Gaiļa, Donata Mockus un viņu asistentu Kārļa Apsīša un Roberta Meņģes veidotās ugunsskulptūras.
– Šogad Rēķu kalnā veidojām jāņugunis, – „Staram" pastāstīja Kārlis Īle. – Katrs autors kopā ar asistentiem veidoja savu skulptūru, atbilstoši tematikai. Kopīgā tēma deva vienotu piegājienu, radot asociācijas ar latviešu tautas rakstiem un ģeometriskajām zīmēm. Visi darbi, izņemot Laimas krustu, bija šo zīmju stilizācija, kas nolasījās dedzināšanas procesā. Kopumā bija skatāmi četri objekti, ko papildināja ugunskuri un lāpas. Tas, kas bija īpašs notikums mums pašiem, – mēģinājām izdomāt jaunu piegājienu, lai nebūtu asociāciju ar Biksēri. Šī bija cita vieta un citi spēles noteikumi: pie Biksēres ūdenskrātuves veidojām kinētiskas ugunsskulptūras, Rēķu kalnā nolēmām atteikties no jebkuras kustības vai kinētikas. Tas lika domāt par cita veida kompozīciju. Kinētikas gadījumā autors aizraujas ar specefektiem, šeit ugunsskulptūras būvējām kā trīsdimensiju gleznas. Līdz ar to mazāk iespēju bija neveiksmēm vai nejaušībām.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.06.2014.
Autore: INESE ELSIŅA
OLITAS ŠLESERES foto