Otrdien Latvijā notika partijas „Visu Latvijai!" organizētā mazo skolu atbalsta akcija „Skolu vienības uguns", kurā piedalījās aptuveni 150 skolu.
– Uguns latviešiem simbolizē ne tikai gaismu un siltumu, bet arī vienotību. Uguns – tā ir degsme, uguns – tā ir sargātāja. Ugunskuri dega visā Latvijā, kad sargājām savu brīvību uz barikādēm, vēl tik tikko latviešu zemnieki aizsargāja savas saimniecības, vienojoties pie Cerību ugunskura, tagad laiks iestāties par mūsu skolām, – aicinot skolu pagalmos 10. martā iekurt ugunskurus, uzsvēra akcijas organizatori.
Šajā dienā vienotības ugunskurs tika iekurts arī Mētrienas pamatskolas pagalmā. Sapulcējās skolēni, skolotāji, bērnu vecāki, arī sabiedrības pārstāvji. Ugunskurs Mētrienā, tāpat kā citur Latvijā, iedegās pulksten 12. Visi sadevās rokās, nodziedāja Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!" un pēc tam, ejot ap ugunskuru, skandēja arī citas dziesmas, piemēram, „Bēdu manu lielu bēdu," kas, ņemot vērā situāciju valstī, visiem akcijas dalībniekiem šķitusi ļoti piemērota.
– Šajā akcijā nolēmām piedalīties tādēļ, ka nav skaidrības par mazo skolu pastāvēšanu turpmākajos gados. Neesam droši arī par mūsu Mētrienas skolas nākotni, cik ilgi tajā mācīties būs iespēja mūsu pagasta bērniem. Patlaban mūsu skolu kopā ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem apmeklē 54 audzēkņi, bet kādreiz skolēnu skaits pārsniedza divus simtus. Skolu atbalstam rīkotā akcija „Skolu vienības uguns" plašsaziņas līdzekļos tika samērā maz popularizēta, bet, uzzinot par to, mēs nolēmām atbalstīt idejas vārdā, un nevis tāpēc, ka būtu kādas partijas piekritēji vai atbalstītāji, – vaicāts par akcijas norisi, „Staram" atzīmē Mētrienas pašvaldības vadītājs Ilmārs Grudulis.
Arī Mētrienas pamatskolas direktore Melita Grudule uzsver, ka piedalīšanās akcijā neesot jāuztver kā atbalsts kādai partijai, kaut gan, pateicoties akcijas organizatoru iecerei, ir izdevies pievērst sabiedrības uzmanību aktuālai problēmai, jo attiecībā uz mazo skolu nākotni valstī joprojām ir liela neskaidrība, tai skaitā nav zināms minimālais skolēnu skaits, kas ļautu saglabāt lauku skolas un bērniem nodrošinātu iespēju mācīties dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē pamatskolas vai vismaz sākumskolas klasēs arī turpmākajos gados.
Katrā ziņā ar lēmuma pieņemšanu par skolu slēgšanu neesot jāsteidzas. Arī tad, ja atsevišķām skolām šogad un varbūt vēl kādu gadu sagādās grūtības nokomplektēt 1. klasi, vajadzētu paskatīties dažus gadus uz priekšu, jo demogrāfiskā situācija ir ļoti mainīga. Lai nebūtu tā, kā savulaik Mētrienā, kad, samazinoties bērnu skaitam, atteicās no bērnudārza celtniecības, bet vēlākajos gados dzimstība palielinājās un bērnudārzs būtu lieti noderējis.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
Foto no pasākuma